Irānas protestiem par sievietes nāvi gājuši bojā vismaz 9 cilvēki

DUBAJA, Apvienotie Arābu Emirāti — Irānas drošības spēku sadursmēs ar protestētājiem, kuri ir sašutuši par policijas apcietinājumā esošās 22 gadus vecas sievietes nāvi, kopš vardarbības, kas izcēlās nedēļas nogalē, dzīvību zaudējuši vismaz deviņi cilvēki, liecina ceturtdienas The Associated apkopotā informācija. Nospiediet.

Darbības joma Irānā turpinās nemierikas ir sliktākais vairāku gadu laikā, joprojām nav skaidrs, jo vairāk nekā desmit pilsētās protestētāji, izlaižot dusmas par sociālajām represijām un pieaugošajām krīzēm valstī, turpina sastapties ar drošības un paramilitārajiem spēkiem.

Lai nepieļautu protestu izplatīšanos, Irānas lielākais telekomunikāciju operators ceturtdien atkal lielā mērā slēdza piekļuvi mobilajam internetam, paziņoja grupa Netblocks, kas uzrauga piekļuvi internetam, raksturojot ierobežojumus kā bargākos kopš 2019. gada.

Kāds Irānas valsts televīzijas enkurs norādīja, ka ceturtdien masu protestos bojāgājušo skaits varētu sasniegt 17, taču neatklāja, kā viņš sasniedzis šo skaitli.

Valstī, kur radio un televīzijas stacijas jau ir valsts kontrolētas un žurnālistiem regulāri draud arests, paramilitārā Revolucionārā gvarde ceturtdien mudināja tiesu varu saukt pie atbildības “ikvienu, kurš sociālajos medijos izplata viltus ziņas un baumas” par nemieriem. Plaši izplatīti pārtraukumi Instagram un WhatsApp, ko izmanto protestētāji, arī turpinājās ceturtdien.

WhatsApp tvītoja, ka tā “strādā, lai mūsu Irānas draugi būtu savienoti, un darīs visu, kas ir mūsu tehnisko iespēju robežās, lai mūsu pakalpojums darbotos un darbotos.”

The demonstrācijas Irānā sākās kā emocionāls uzliesmojums saistībā ar Mahsas Amini, jaunas sievietes nāvi, kuru valsts morāles policija aizturējusi par to, ka viņa, iespējams, pārkāpusi tās stingri noteikto ģērbšanās kodu. Viņas nāve ir izraisīja asu nosodījumu no ASV, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas.

ASV valdība uzliktās sankcijas par morāles policiju un citu Irānas drošības aģentūru vadītājiem, sakot, ka viņi “regulāri izmanto vardarbību, lai apspiestu miermīlīgos protestētājus”.

Irānas policija ziņo, ka Amini mira no sirdslēkmes un pret viņu netika slikti izturēts, taču viņas ģimene par to ir apšaubījusi. Neatkarīgi eksperti, kas saistīti ar ANO, ceturtdien paziņoja, ka ziņojumi liecina, ka morāles policija viņu smagi piekāvusi, nesniedzot pierādījumus.

Irānas prezidents Ebrahims Raisi Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros sacīja, ka nāves gadījums ir “nelokāmi” jāizmeklē. Taču viņš arī ANO Ģenerālajā asamblejā pievērsās valstij, kuru apmeklēja.

“Kā ir ar amerikāņu nāvi ASV tiesībaizsardzības iestāžu rokās?” Raisi jautāja par savas valsts konkurējošo nāciju. Viņš aicināja visā pasaulē ievērot “vienādu standartu”, risinot šādus nāves gadījumus no varas iestāžu puses, un nožēloja, viņaprāt, “dubultstandarti” Rietumos.

Par Amini nāvi viņš sacīja, ka varas iestādes darīja to, kas tām jādara. “Tas noteikti ir jāizmeklē,” viņš teica. “Es sazinājos ar viņas ģimeni pie pirmās izdevības un apliecināju viņiem, ka mēs nelokāmi turpināsim izmeklēt šo incidentu. … Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt katra pilsoņa tiesības.

Ceturtdien Irānā tika arestēts žurnālists Nilufars Hamedi, kurš slimnīcā fotografēja pēc Amini nāves, ziņo reportiera advokāts Mohammadali Kamfirouzi. Viņš teica, ka viņas mājā tika iebrukts. Oficiālu komentāru nebija.

Protesti pēdējo piecu dienu laikā ir kļuvuši par atklātu izaicinājumu valdībai, sievietēm ielās noņemot un nodedzinot valsts pilnvarotās galvassegas, bet irāņi aicina sagraut pašu Islāma Republiku.

“Nāvi diktatoram!” ir bijis izplatīts kliedziens protestos.

Tās ir nopietnākās demonstrācijas kopš 2019. gada, kad izcēlās protesti par valdības benzīna cenas paaugstināšanu. Tiesību organizācijas apgalvo, ka pēc tam notikušajās represijās tika nogalināti simtiem cilvēku, kas ir nāvējošākā vardarbība kopš 1979. gada islāma revolūcijas.

Pēdējie protesti ir līdzīgi plaši, taču šķiet, ka tiem ir daudz plašāks atbalsts iedzīvotāju vidū, un visu slāņu irāņi pauž sašutumu par Amini nāvi un valdības izturēšanos pret sievietēm.

Irānas valsts mediji šonedēļ ziņoja par demonstrācijām vismaz 13 pilsētās, tostarp galvaspilsētā Teherānā. Tiešsaistes videoklipos redzams, kā drošības spēki šauj ar asaru gāzi un ūdens kanoniem, lai izklīdinātu simtiem protestētāju. Londonā bāzētā organizācija Amnesty International ziņoja, ka virsnieki arī šāvuši ar putnu šāvienu un sita protestētājus ar stekiem.

Kadros sociālajos tīklos no Tebrizas pilsētas ziemeļos redzams, kā drošības spēki nošāvuši jaunu vīrieti, kurš, iespējams, nošāvis uz ielas, protestētājiem kliedzot pēc palīdzības.

Citā video bija redzams, kā policists šauj ar bisi uz demonstrantu, kurš Ziemeļhorasanas provincē nojauca valdību atbalstošu reklāmas stendu. Nav skaidrs, vai viņš bija ievainots.

Citā videoklipā var redzēt, kā protestētāji savā dzimtajā pilsētā Kermanā dedz masīvu reklāmas stendu, kurā redzams Kasems Soleimani — Irānas augstākais ģenerālis, kurš tika nogalināts ASV gaisa uzlidojumā. Soleimani ir ikonisks statuss valdības atbalstītāju vidū.

Sadursmēs gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki, liecina aģentūras AP uzskaite, kas balstīta uz Irānas valsts pārvaldīto un daļēji oficiālo mediju paziņojumiem. Ceturtdienas paziņojumā gvarde nemieros vainoja “Irānas ienaidniekus”.

Amini dzimtajā provincē Kurdistānā provinces policijas priekšnieks sacīja, ka tika nošauti četri protestētāji. Kermanšahā prokurors sacīja, ka divi protestētāji tika nogalināti, uzstājot, ka lodes nav raidījuši Irānas drošības spēki.

Trīs vīrieši, kas bija saistīti ar gvardes brīvprātīgo spēku Basij, tika nogalināti sadursmēs Širazas, Tebrisas un Mašhadas pilsētās, ziņoja pusoficiālie mediji, līdz ar to amatpersonu atzītais bojāgājušo skaits abās pusēs ir vismaz deviņi.

Mazandaranas provincē ziemeļos sašutuši pūļi sabojāja vai aizdedzināja vairāk nekā 40 valdības īpašumus un ievainoja 76 drošības darbiniekus, sacīja gubernatora vietnieks Rohola Solgi.

Irāna ir cīnījusies ar protestu viļņiem nesenā pagātnē, galvenokārt saistībā ar ilgstošu ekonomisko krīzi, ko saasināja ar tās kodolprogrammu saistītās Rietumu sankcijas. Iedzīvotāji arī vaino valdības korupciju un sliktu pārvaldību.

Baidena administrācija un Eiropas sabiedrotie ir strādājuši, lai atdzīvinātu 2015.gada Irānas kodolvienošanos, saskaņā ar kuru Irāna ierobežoja savas kodolaktivitātes apmaiņā pret sankciju atvieglojumiem, taču sarunas vairākus mēnešus ir nonākušas strupceļā.

No Ņujorkas, kur Raisi trešdien kāpa uz skatuves ANO Ģenerālajā asamblejā CNN galvenā starptautiskā vadītāja Kristiāna Amanpūra sacīja, ka plānojusi konfrontēt Raisi par protestiem, kas būs viņa pirmā intervijā ASV.

Taču Amanpūrs tviterī rakstīja, ka Raisi nebija klāt. Palīdze viņai teica, ka prezidente atteicās piedalīties, ja vien viņa nenēsās lakatu, ņemot vērā “situāciju Irānā”. Irānas valdība šo incidentu nav komentējusi.

“Es nevarēju piekrist šim bezprecedenta un negaidītam stāvoklim,” britu un irānas enkurs rakstīja blakus Raisi tukšā krēsla fotoattēlam.