Likuma izstrādes process Amerikas Savienotajās Valstīs ir samērā vienkāršs. Sistēma veicina vairāku valdības nozaru, kā arī pilsoņu ieguldījumu, nodrošinot, ka likumdošana ir izdevīga visai valstij. Izpratne par likumdošanas procedūru var atvieglot pilsoņiem būt aktīvākiem savā valdībā.
Pirmais solis likuma tapšanā ir likuma vizualizācija un iepazīstināšana ar to Pārstāvju palātā vai Senātā. Ikviens var izdomāt tiesību aktus, bet tikai Kongresa locekļi var aktīvi iesniegt likumprojektus. Piemēram, civiliedzīvotāju komiteja varētu vērsties pie sava senatora par tiesību akta ieviešanu, vai arī izpildvara varētu ierosināt likumprojektu. Likumdevēja loceklis var arī patstāvīgi nākt klajā ar likumprojektu, jo viņam šķiet, ka likums par konkrētu jautājumu dos labumu Amerikas tautai.
Senators vai kongresmenis uzraksta likumprojektu un oficiāli to ievieš, un tad viņš vai viņa tiek uzskatīts par sponsoru. Dažos gadījumos likumprojektam ir vairāki līdzfinansētāji, kas liecina, ka tas ir kopīgs darbs, kas atspoguļo vairāku vēlēšanu apgabalu vēlmes.
Kad likumprojekts ir iesniegts, tas tiek nosūtīts komisijai. Gan Pārstāvju palātai, gan Senātam ir vairākas komitejas, kas nodarbojas ar dabas resursiem līdz militārajiem jautājumiem, tāpēc, piemēram, likums, kas attiecas uz izmaiņām nodokļu likumā, tiktu nosūtīts Nodokļu komitejai. Ienākot komitejā, ierosināto likumu izskata komisijas locekļi. Viņi var izvēlēties to iesniegt, kas nozīmē, ka likumprojekts būtībā nomirst, vai arī viņi var sniegt ieteikumus un nodot likumu atpakaļ balsošanai. Šis solis ir nozīmīgs, jo tajā tiek apkopota informācija no komitejas un organizācijām, kurām varētu būt ieguldījums likuma tekstā. Iepriekš minētajā gadījumā, piemēram, komitejas locekļi var rīkot uzklausīšanas, kurās piedalās Iekšējo ieņēmumu dienesta darbinieki, lai apspriestu ierosinātās izmaiņas.
Balsošana un debates ir nākamie soļi likuma tapšanā. Kad komiteja ir ieteikusi likumprojektu, to var turpināt apspriest un grozīt līdz balsojumam. Ja likumprojekts tiek apstiprināts, tas tiek nosūtīts uz otru Kongresa palātu, kur viss process tiek atkārtots. Ja gan Senāts, gan Pārstāvju palāta apstiprina likumprojektu, tas tiek nosūtīts prezidentam parakstīšanai. Biežāk abas palātas apstiprina likumprojektu ar izmaiņām, liekot apvienotajai komitejai panākt vienošanos kaut kur pa vidu. Ņemot vērā strīdīgos likumdevējus, šīs apvienotās komitejas centieni var būt būtisks likuma izstrādes aspekts.
Kad likums tiek nosūtīts prezidentam, viņš vai viņa var to parakstīt, norādot apstiprinājumu, vai veto tam, noraidīt likumu un lūgt Kongresam to pārrakstīt. Ja prezidents neko nedara 10 dienas, likumprojekts automātiski tiek pieņemts likumā. Ja Kongress pārtrauc pirms 10 dienu perioda beigām, rezultāts ir “kabatas veto” un likumprojekts netiek pieņemts likumā. Visu procesu var paātrināt dažu dienu laikā, pieņemot svarīgus tiesību aktus, vai arī to var vilkt uz ilgāku laiku, jo likums svārstās starp mājām un komitejām.