Stāsta galvenais varonis ir attiecīgā literatūras, drāmas, kino vai cita stāstījuma darba galvenais varonis. Ir izplatīts nepareizs uzskats, ka galvenais varonis vienmēr ir konkrēta stāsta “labais puisis” — tas ne vienmēr tā ir, jo varoņi tikpat viegli var būt ļauni varoņi. Tie ir varoņi, ap kuriem cirkulē stāstījuma notikumi un kuriem lasītājam ir jājūt līdzi. Daudzos gadījumos šādi varoņi tiek nostādīti tiešā pretstatā citam tēlam, spēkam vai institūcijai, ko dēvē par antagonistu. Cīņā pret antagonistiem varoņi mēdz piedzīvot dažas svarīgas emocionālas vai filozofiskas izmaiņas.
Varonis daudzos gadījumos tiek saukts par stāsta “varoni” vai “galveno varoni”. Lai gan nav noteiktu noteikumu, kas noteiktu, kas padara galveno varoni efektīvu, šādi varoņi mēdz būt sarežģīti un detalizēti. Tieši vai netieši lasītāji apzinās galvenā varoņa emocijas un parasti spēj iejusties personiskajos izaicinājumos, ar kuriem viņš saskaras stāstījuma gaitā. Lai gan daudzi stāsti galvenokārt ir vērsti uz notikumiem, citi izmanto notikumus kā instrumentus, lai veidotu un mainītu galvenā varoņa garīgo un emocionālo stāvokli. Šīs izmaiņas, nevis paši notikumi, bieži ir stāstījuma uzmanības centrā.
Neskatoties uz bieži lietoto vārdu “varonis”, galvenajam varonim nav jāpiemīt varonīgām vai pat labām īpašībām. Daži varoņi ir gļēvi un vāji, savukārt citi ir nepārprotami ļauni. Stāstījumi ar šāda veida varoņiem var būt interesanti, jo tie pēta to varoņu emocijas un motivāciju, ar kuriem lasītājs, iespējams, negaidīs attiecības. Stāstos ar varonīgiem galvenajiem varoņiem lasītājam bieži ir viegli uztvert antagonistu kā nepārprotami ļaunu tēlu ar savtīgiem un šausminošiem nodomiem. Tomēr labi uzrakstīts antivaronis var izraisīt lasītājā empātiju, tādējādi humanizējot personāžu, kuru citādi varētu uzskatīt par nepārprotami ļaunu.
Dažiem naratīviem patiesībā ir vairāki dažādi varoņi. Tas ir īpaši izplatīts stāstos ar vairākiem apakšsižetiem, piemēram, lielākajā daļā romānu episkā fantāzijas žanrā. Galvenajam sižetam par visa darba primāro konfliktu var būt galvenais varonis. Citi varoņi, kuri var vienkārši būt galvenās sižeta līnijas atbalsta varoņi, bieži vien ir savu apakšsižetu varoņi. Izmantojot otrā plāna varoni kā galveno varoni apakšsižetā, rakstnieks var attīstīt sekundārus varoņus, kuru emocijas, motivācija un citas sarežģītības ir svarīgas kopējā stāstījuma daļas.