Kāda ir saikne starp semantiku un pragmatiku?

Gan semantika, gan pragmatika ir saistītas ar veidu, kā nozīme tiek iegūta no valodas. Semantika pēta vārdu un noteiktu vārdu kombināciju nozīmi gan runātājam, gan klausītājam. Pragmatika nodarbojas ar to, kā konteksts, kurā vārdi tiek lietoti, var noteikt to patieso nozīmi konkrētajā laikā. Semantika un pragmatika ir cieši saistītas, jo tie abi ir mēģinājumi izprast valodas nozīmi ārpus vārdu burtiskās definīcijas.

Semantikas teorijas mēģina aprakstīt vārdu nozīmi un to, kā tie var mainīties dažādās situācijās. Katram vārdam ir apzīmējums, kas ir tā tiešā vai burtiskā nozīme, taču vārdiem var būt arī konotācija vai netieša nozīme. Daži vārdi vai frāzes rada sajūtu, kas pārsniedz burtisko nozīmi. Piemēram, frāzei “sēdēt pludmalē” ir vienkārša burtiskā nozīme, taču tā var arī radīt klausītāja domas par atpūtu, siltu sauli un priecīgas atmiņas par atvaļinājumiem. Tādā veidā frāzes nozīmi paplašina un maina tai pievienotā konotācija.

Pragmatika ir veids, kā aplūkot, kā komunikācija pārsniedz to, kas ir burtiski pateikts. Piemēram, ja kāds runā sarkasma tonī, kopējā nozīme, ko viņš saka, ir pilnīgi atšķirīga no tā, ko nozīmētu paši vārdi. Cilvēki bieži pārprot vārdus, kas ir izņemti no konteksta. Arī šī ir daļa no pragmatikas, jo paziņotā nozīme mainās atkarībā no konteksta, kurā tā tiek lietota. Sakot kādam pēc uzdevuma izpildes: “Ceļš, kā rīkoties”, ir pozitīva nozīme, savukārt to pašu frāzi, kas tiek teikta pēc tam, kad kāds kaut ko nomet un salauž, var uztvert kā aizbildniecisku.

Var būt grūti atšķirt semantiku un pragmatiku, jo tie aptver tik līdzīgus jēdzienus. Liela daļa saziņas notiek ārpus tā, kas tiek burtiski runāts, jo konotācijai, kontekstam un tonim ir nozīme vārdu interpretācijā. Semantika un pragmatika ir gan mēģinājumi saprast, kā cilvēki apstrādā un izmanto šīs valodas funkcijas kā daļu no kopējā komunikācijas procesa. Semantika un pragmatika darbojas kopā, lai atšifrētu sarežģīto saziņas procesu, izmantojot valodu.