Elektrokardiostimulatora radītās komplikācijas parasti iedala trīs kategorijās: ar implantāciju saistīti ievainojumi, pēcimplantācijas darbības traucējumi un ierīces traucējumi. Ar implantāciju saistīti ievainojumi ietver komplikācijas, kas rodas operācijas laikā, kad elektrokardiostimulators implantē pacienta krūtīs, piemēram, asiņošana un infekcija. Pēcimplantācijas darbības traucējumi rodas, kad ierīcei darbības laikā rodas problēmas, visbiežāk nolietošanās rezultātā. Savukārt ierīces traucējumi attiecas uz traucējumiem, ko izraisa elektromagnētiskie lauki un signāli, ko rada citas ierīces, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) skeneri un mobilie tālruņi. No šīm trim kategorijām visizplatītākā ir pēcimplantācijas darbības traucējumi.
Sākotnējie elektrokardiostimulatora riski ir saistīti ar ķirurģisku operāciju, kas implantē ierīci pacienta krūtīs. Ja ārstējošais ķirurgs nav uzmanīgs ar instrumentiem, viņš var nejauši savainot sirdi vai apkārtējos audus. Tas var izraisīt smagu asiņošanu un infekciju, ja brūce netiek nekavējoties ārstēta. Tomēr šie incidenti notiek reti.
Visbiežāk sastopamie elektrokardiostimulatora komplikāciju veidi ir ierīces darbības traucējumi pēc veiksmīgas implantācijas. Lai gan ārkārtīgi reti rodas gadījumi, kad elektrokardiostimulatora darbības traucējumi rodas paši, pacienti bieži ir atbildīgi par komplikācijām, ar kurām viņi saskaras. Visizplatītākās problēmas rodas, ja pacienti nespēj pielāgoties elektrokardiostimulatora sajūtai un galu galā ķeras pie tā. Šāda veida uzvedība var izraisīt elektrokardiostimulatora neregulāru darbību vai pilnībā pārtraukt darbību. Atkarībā no šo gadījumu smaguma pakāpes elektrokardiostimulatora radītās komplikācijas ir paaugstināts nogurums, nelielas sāpes krūtīs un, iespējams, sirds mazspēja.
Ārkārtīgi augsts aktivitātes līmenis var izraisīt arī elektrokardiostimulatora pārvietošanos. “Bēgošais elektrokardiostimulators” var stimulēt muskuļus ārpus sirds. Šāda veida elektrokardiostimulatora izraisīta fibrilācija pacientam var radīt neticami daudz diskomforta, bieži izraisot vājumu, reiboni un ģīboni. Ierīces kustība var arī sabojāt apkārtējos audus, palielinot elektrokardiostimulatora infekcijas risku.
Atsevišķi elektromagnētiskie lauki un citu ierīču signāli var izraisīt arī elektrokardiostimulatora komplikācijas. Piemēram, MRI skenera magnētiskais lauks var pārtraukt elektrokardiostimulatora darbības laiku, izraisot aritmiju. Mobilā tālruņa signāli var līdzīgi ietekmēt elektrokardiostimulatorus. Daži starojuma veidi, piemēram, tie, ko izmanto rentgena staros un vēža ārstēšanā, var sabojāt ierīces ķēdes, izraisot nopietnas elektrokardiostimulatora komplikācijas.
Šo risku dēļ pacientiem, kuriem tiek implantēts elektrokardiostimulators, bieži tiek sniegts norādījumu kopums, kas jāievēro. Šīs vadlīnijas, kas ietver darbības, no kurām jāizvairās, un to, kā pareizi lietot citas ierīces, ir paredzētas, lai samazinātu elektrokardiostimulatora risku. Pacientiem obligāti jāievēro šīs vadlīnijas, cik vien iespējams, lai izvairītos no elektrokardiostimulatora komplikācijām. Regulāras apkopes pārbaudes arī ievērojami samazina elektrokardiostimulatora darbības traucējumu risku.