Ir daudzi faktori, kuriem ir nozīme kognitīvajā attīstībā vidējā bērnībā. Bērna mājas vide, laiks, kas nepieciešams, lai bērnam iemācītu jaunas prasmes, un tas, cik labi bērns mijiedarbojas ar citiem, var būt nozīmīga. Bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības vai atstāti novārtā, intelekts var būt vidējs vai pat virs vidējā, taču viņi var attīstīties lēnāk. Tie, kas audzēti audzinošā vidē ar uzmanīgiem vecākiem vai aprūpētājiem, bieži attīstās ātrāk. Ir arī noteiktas invaliditātes, kas var nopietni kavēt vai ietekmēt kognitīvo attīstību bērniem vidējā bērnībā.
Ģenētiskajiem faktoriem ir nozīme kognitīvajā attīstībā vidējā bērnībā. Bērniem, kas dzimuši inteliģentiem vai augsti kvalificētiem vecākiem, ir tendence pašiem būt inteliģentiem. Tas ne vienmēr notiek, taču ģimenes ar “labiem gēniem”, visticamāk, nodos intelektu vai spējas.
Ģenētikai var būt arī nozīme, jo daži traucējumi, kas var ietekmēt kognitīvo attīstību vidējā bērnībā, tiek nodoti arī no vecākiem saviem bērniem. Daudzas reizes vecākiem pašiem nav invaliditātes, taču viņiem var būt ģenētiskas anomālijas, kas tās var izraisīt. Piemēram, Dauna sindroms ir biežāk sastopams vecākām mātēm nekā jaunākām sievietēm. Lai gan šīm sievietēm pašām parasti nav Dauna sindroma, viņām ir iespējami defekti, kas var izraisīt invaliditāti.
Vēl viena nozīmīga loma kognitīvajā attīstībā vidējā bērnībā ir vide. Bērni, kuriem tiek veltīts daudz mīlestības un uzmanības, parasti attīstās ātrāk un pamatīgāk nekā tie, kuriem tā nav. Vecāki, kuri strādā ar saviem bērniem akadēmiskās mācību jomās un spēlējas ar saviem bērniem katru dienu, patiesībā palīdz viņiem attīstīt svarīgas prasmes. Spēles laikā bērni apgūst problēmu risināšanu, motoriskās prasmes un runas attīstību. Bērni arī mācās ātrāk, ja viņiem tiek dota iespēja izpētīt un spēlēties ar dažādiem priekšmetiem un veicot dažādas aktivitātes.
Ir arī otrādi. Bērniem, kuri ir atstāti novārtā vai ļaunprātīgi izmantoti, vidējā bērnībā un pēc tam var būt palēnināta kognitīvā attīstība. Viņiem bieži netiek dota iespēja brīvi izpētīt un spēlēt, kā arī viņus var ignorēt un viņiem tiek dotas maz iespēju mācīties mājās. Šie bērni var arī izklaidēties skolā, vēl vairāk atpaliekot no viņiem. Bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības vai atstāti novārtā, bieži trūkst arī sociālo prasmju. Tas viņiem apgrūtina mijiedarbību ar citiem bērniem, kas ir būtiska mazu bērnu attīstības sastāvdaļa.
Papildus vecāku ietekmei bērnus ietekmē arī draugi, kurus viņi patur, un viņu skolas vide. Cīņa ar iebiedēšanu, stresu un citām negatīvām ietekmēm var ietekmēt dažu bērnu kognitīvo attīstību. Daži pētījumi ir arī parādījuši, ka uzturs, pietiekama fiziskā slodze un pozitīvs paštēls var ietekmēt arī kognitīvo attīstību vidējā bērnībā. Tāpat kā pieaugušie mēdz darboties labāk, ja viņi rūpīgi rūpējas par savu ķermeni, bērni bieži vien spēj sasniegt vairāk un labāk koncentrēties skolā, ja viņi ir veseli un piemēroti.