Kādi ir dažādi glikozes mērīšanas veidi?

Ir daudz dažādu veidu, kā izmērīt glikozi, organismā izplatīto vienkāršo cukuru, un vairāki iemesli, lai veiktu šādu pārbaudi. Bieži tiek veikti glikozes mērījumi, lai noteiktu augstu vai zemu glikozes daudzumu, pārbaudītu apstākļus, kas liecina par diabētu vai diabētu grūtniecības laikā, lai kontrolētu cukura līmeni diabēta slimniekiem un dažreiz, lai pārbaudītu infekcijas slimības, piemēram, mugurkaula meningītu vai citi. Glikozes līmeņa noteikšanas veids var atbilst testa mērķim.

Viens vienkāršs veids, kā izmērīt glikozi, ir meklēt to urīna paraugā. To parasti veic grūtniecības laikā, lai urīnā novērtētu augstu cukura līmeni, un testu parasti veic kārtējo grūtniecības pārbaužu laikā. Ja cukura līmenis ir augsts, ārsti var izvēlēties izmērīt glikozi citos veidos, lai iegūtu precīzākus rādījumus un apstiprinātu līmeni. Tas ir svarīgi, jo lielāks glikozes daudzums var liecināt par tādiem stāvokļiem kā gestācijas diabēts.

Augsta glikozes līmeņa apstiprināšana grūtniecības laikā parasti ietver asins analīzes. Veicot vienkāršu venipunkciju, tiek paņemtas asinis, un laboratorija no šī parauga izmērīs glikozi. Asins analīzes faktiski var veikt dažādos veidos, jebkurā laikā, kad ir aizdomas par augstu vai zemu cukura daudzumu; tas neattiecas tikai uz grūtniecību.

Cilvēki var dzert dzērienu ar augstu glikozes saturu stundu pirms pārbaudes, lai noteiktu cukura toleranci, ko sauc par tolerances testu. Alternatīvi, lai iegūtu precīzu rādījumu, vispirms viņiem var būt nepieciešams gavēt. Rezultātu salīdzināšanai var būt nepieciešami asins un urīna paraugi, vai testi var būt jāatkārto dažas reizes.

Vēl viens veids, kā izmērīt glikozi un padarīt šo procesu ērtāku, nekā katru dienu doties uz laboratoriju, ir izmantot monitoru mājās. Tas arī novērtē glikozes daudzumu asinīs, taču tiek ņemts daudz mazāks paraugs vai ar pirkstu izdurts paraugs, ko savāc persona, kas veic testu. Īpaši tad, ja kādam ir tādas slimības kā diabēts, var būt nepieciešama ikdienas uzraudzība, un tas varētu palīdzēt noteikt, kādi medikamentu stiprumi ir nepieciešami.

Šos monitorus parasti sauc par diabēta testēšanas monitoriem vai aprīkojumu. Tās var neaizstāt nepieciešamību regulāri veikt plašākas asins analīzes, taču tās var samazināt nepieciešamo braucienu skaitu uz laboratoriju. Tie var arī nodrošināt cilvēkiem lielāku brīvību ikdienas aktivitātēs, ja cilvēki ir atbilstoši apmācīti lietot testēšanas aprīkojumu un interpretēt rezultātus.
Parasti tiek uzskatīts, ka galvenais glikozes līmeņa mērīšanas līdzeklis ir asins vai urīna paraugu novērtēšana, taču dažreiz tas tā nav. Dažas infekcijas un slimības, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, var ievērojami samazināt glikozes līmeni mugurkaula šķidrumā vai cita veida šķidrumā organismā. Ārsti var izmantot šīs vietas, īpaši mugurkaulu, lai diagnosticētu šādas slimības. Muguras izsitumi vai citi šķidruma krāni ir riskantākais glikozes līmeņa mērīšanas veids, taču tie var būt nepieciešami, ja ir aizdomas par dažām slimībām.