Parastie redzes testi ir krāsu redzes testi, refrakcijas testi, redzes asuma testi un redzes lauka testi. Visas šīs pārbaudes var veikt kārtējās acu pārbaudes laikā, un dažas tiek veiktas regulāras fiziskās pārbaudes laikā, lai pārbaudītu pacienta redzes izmaiņas, nosakot, vai ir nepieciešams nosūtījums pie redzes speciālista. Šīs pārbaudes tiek regulāri atkārtotas, lai savlaicīgi identificētu redzes problēmas, lai tās varētu ārstēt pirms komplikāciju rašanās.
Krāsu redzes pārbaudēs pacientiem tiek piedāvāti materiāli, kas paredzēti viņu krāsu redzes pārbaudei. To var izdarīt vairāku iemeslu dēļ, sākot no bažām par iedzimtiem redzes defektiem līdz bažām par redzes nerva izmaiņām, kas varētu traucēt krāsu redzi. Izplatīts piemērs ir karšu komplekts, kas pārklāts ar dažādu krāsu punktiem. Cipari un burti ir iegulti punktos, un tie būs redzami vai neredzami atkarībā no personas krāsu redzes iespējām.
Refrakcijas testiem nepieciešama acu paplašināšana, izmantojot acu pilienus. Ārsts ieskatīsies acīs ar spilgtu gaismu, lai redzētu, kā gaisma darbojas acī, un pacientam tiks lūgts arī skatīties cauri lēcām, lai noteiktu, vai ir nepieciešama redzes korekcija, un redzētu, kāds korekcijas līmenis ir nepieciešams. Pēc šīs pārbaudes pacientam pirms došanās ārā būs jāvalkā aizsargbrilles, jo pastāv acu bojājumu risks, ko izraisa spilgta gaisma, kad zīlītes ir paplašinātas.
Redzes asuma testi ietver to, cik labi cilvēki var atšķirt objektus, piemēram, burtus vai ciparus dažādos attālumos. Klasiskā forma ir acu diagramma uz sienas, kur cilvēkiem tiek lūgts nolasīt diagrammu un tiek ņemti vērā pacienta pēdējie salasāmie burti. Cilvēkiem, kuri neprot lasīt, var veikt redzes asuma testus, kas ietver formu un objektu identificēšanu diagrammā vai kartē, ļaujot ārstiem diagnosticēt redzes problēmas maziem bērniem. Citi redzes asuma testi ietver tādas iespējas kā Amslera režģis, ko izmanto makulas deģenerācijas pārbaudei.
Redzes lauka pārbaudēs mērķis ir noskaidrot, cik daudz perifērās redzes ir pieejama pacientam. Ārsti var veikt šo pārbaudi, vienkārši stāvot pacienta priekšā un pārvietojot mērķi kā pirkstu no kreisās uz labo pusi. Pacients ziņo, kad pirksts vairs nav redzams, un ārsts var ņemt vērā punktu, kurā tas izkustējās no pacienta redzes lauka. Redzes pārbaudēs konstatētās perifērās redzes izmaiņas var liecināt par acu vai apkārtējo struktūru bojājumiem.