Kas ir Adrenalīns?

Adrenalīns ir hormons, ko ražo virsnieru dziedzeri liela stresa vai aizraujošu situāciju laikā. Šis spēcīgais hormons ir daļa no cilvēka ķermeņa akūtās stresa reakcijas sistēmas, ko sauc arī par “cīnies vai bēgšanas” reakciju. Tas darbojas, stimulējot sirdsdarbības ātrumu, saraujot asinsvadus un paplašinot gaisa kanālus, un tas viss palīdz palielināt asins plūsmu muskuļos un skābekli plaušās. Turklāt to lieto kā medicīnisku līdzekli dažiem potenciāli dzīvībai bīstamiem stāvokļiem, tostarp anafilaktiskajam šokam. ASV medicīnas aprindās šo hormonu lielākoties dēvē par epinefrīnu, lai gan abus terminus var lietot aizvietojami.

Virsnieru dziedzeri

Virsnieru dziedzeri cilvēka ķermenī atrodas tieši virs nierēm un ir aptuveni 3 collas (7.62 cm) gari. Adrenalīns ir viens no vairākiem hormoniem, ko ražo šie dziedzeri. Kopā ar norepinefrīnu un dopamīnu tas ir kateholamīns, kas ir hormonu grupa, kas izdalās, reaģējot uz stresu. Šie trīs hormoni reaģē ar dažādiem ķermeņa audiem, sagatavojot ķermeni fiziski reaģēt uz stresu izraisošo situāciju.

Cīņa vai lidojuma atbilde

Termins “cīņa vai bēgšana” bieži tiek lietots, lai raksturotu ķermeņa reakciju uz ļoti stresa situācijām. Tā ir evolucionāra adaptācija, kas ļauj organismam ātri reaģēt uz briesmām. Paplašinātas gaisa ejas, piemēram, ļauj organismam ātri nokļūt vairāk skābekļa plaušās, palielinot fizisko veiktspēju uz īsu laiku. Asinsvadi saraujas lielākajā ķermeņa daļā, kas novirza asinis uz sirdi, plaušām un galvenajām muskuļu grupām, lai veicinātu reakciju.

Kad cilvēks saskaras ar potenciāli bīstamu situāciju, hipotalāms smadzenēs dod signālu virsnieru dziedzeriem, lai tie atbrīvotu adrenalīnu un citus hormonus tieši asinsritē. Ķermeņa sistēmas reaģē uz šiem hormoniem dažu sekunžu laikā, sniedzot personai gandrīz tūlītēju fizisko stimulu. Gan spēks, gan ātrums palielinās, savukārt ķermeņa spēja sajust sāpes samazinās. Šo hormonālo pieaugumu bieži sauc par “adrenalīna pieplūdumu”.

Blakusparādības

Papildus ievērojamam spēka un veiktspējas pieaugumam šis hormons parasti izraisa paaugstinātu izpratni un pastiprinātu elpošanu. Persona var arī justies apreibis, reibonis un piedzīvot redzes izmaiņas. Šīs sekas var ilgt līdz pat stundai atkarībā no situācijas.

Ja ir stress, bet nav reālu briesmu, cilvēks var justies nemierīgs un aizkaitināms. Daļēji tas ir tāpēc, ka adrenalīns liek ķermenim atbrīvot glikozi, paaugstinot cukura līmeni asinīs un dodot ķermenim enerģiju, kurai nav izejas. Daudzi cilvēki uzskata, ka pēc īpaši saspringtas situācijas ir izdevīgi “nodarbināt” adrenalīna pieplūdumu. Agrāk cilvēki ar to izturējās dabiski, cīnoties vai veicot citu fizisku piepūli, taču mūsdienu pasaulē bieži rodas augsta stresa situācijas, kas saistītas ar nelielu fizisko aktivitāti. Vingrinājumi var izmantot šo papildu enerģiju.

Lai gan adrenalīnam var būt galvenā loma ķermeņa izdzīvošanā, laika gaitā tas var izraisīt arī kaitīgu ietekmi. Ilgstošs un paaugstināts hormona līmenis var radīt milzīgu spiedienu uz sirds muskuli un dažos gadījumos var izraisīt sirds mazspēju. Turklāt tas var izraisīt hipokampa saraušanos. Augsts adrenalīna līmenis asinīs var izraisīt bezmiegu un nervozitāti, un tas bieži vien liecina par hronisku stresu.

Medicīniskā izmantošana

Pirmo reizi sintezēts 1904. gadā, adrenalīns ir izplatīts līdzeklis anafilakses ārstēšanai, kas pazīstams arī kā anafilaktiskais šoks. To var ātri ievadīt cilvēkiem, kuriem ir smagas alerģiskas reakcijas pazīmes, un dažiem cilvēkiem ar zināmām smagām alerģijām avārijas gadījumā ir epinefrīna automātiskās injekcijas. Šīm personām deva iepriekš jānosaka licencētam medicīnas speciālistam un jāsniedz norādījumi par to, kā un kur tā jāievada.

Adrenalīns ir arī viena no galvenajām zālēm, ko lieto, lai ārstētu zemu sirdsdarbības apjomu – sirds sūknēto asiņu daudzumu – un sirdsdarbības apstāšanos. Tas var stimulēt muskuļus un palielina cilvēka sirdsdarbības ātrumu. Turklāt, koncentrējot asinis dzīvībai svarīgajos orgānos, tostarp sirdī, plaušās un smadzenēs, tas palīdz palielināt iespēju, ka cilvēks atveseļosies pilnīgāk.