Tvertne ir aizsegts caurums, ko izmanto notekūdeņu un/vai atkritumu savākšanai. Savulaik atkritumu tvertnes bija izvēlētā atkritumu uzglabāšanas metode daudzās pasaules daļās, pirms tos aizstāja ar pašvaldības kanalizācijas sistēmām un septiskajām tvertnēm. Tvertnes, kas pazīstamas arī kā iztekas, joprojām tiek izmantotas dažos pasaules reģionos, lai gan daudzi vietējie būvnormatīvi sanitāro apsvērumu dēļ attur vai aizliedz tvertņu izbūvi.
Klasiskajā tvertnes versijā bedre ir izklāta ar tādiem materiāliem kā ķieģeļi, kas būtībā rada lielu tvertni pazemē. Atkritumi un notekūdeņi tiek izgāzti tvertnē, kas periodiski ir jāiztukšo, lai atbrīvotu vietu vairāk. Daži cilvēki aizkavē iespējamo iztukšošanu, izveidojot izskalošanās tvertni, kas ļauj šķidrumiem izplūst, saglabājot cietās vielas. Kā varētu iedomāties, šie neapstrādātie šķidrumi var izraisīt piesārņojumu, kā arī veselības problēmas, ja tie nonāk gruntsūdeņos.
Tā kā tvertnes iekšpusē ir diezgan nepatīkamas, jēdziens “atkaste” ir ticis saistīts ar netīrību, sabrukumu un nepatīkamiem apstākļiem, tāpēc jūs varat dzirdēt, ka netīrs dzīvoklis tiek dēvēts par atkritumu tvertni. Vārda etimoloģija faktiski ir diskusiju temats. Daži cilvēki uzskata, ka tas nāk no latīņu vārda secessus — “atvaļināšanās vieta” vai slepenība, savukārt citi uzskata, ka tas ir saistīts ar suspirāli, “notekcauruli”, no latīņu valodas suspirare — “dziļi elpot”. Termins var nākt arī no reģionālā dialekta; “cess” ir purvs dažās Eiropas daļās.
Arheologiem atkritumu tvertnes var būt ārkārtīgi interesantas. Vietās, kur cilvēkiem kādreiz bija ūdenskrātuves, arheologi var atklāt informāciju par to, ko viņi ēda un kā viņi dzīvoja, analizējot pamesto tvertņu saturu. Tā kā iekšpusē esošais materiāls parasti ir izžuvis, šis uzdevums ir mazāk nepatīkams, nekā jūs varētu iedomāties, un tas sniedz būtisku ieskatu agrāko civilizāciju uzturā un dzīvesveidā.
Mūsdienu pasaulē ūdenskrātuves joprojām tiek izmantotas dažās pasaules daļās, kur kanalizācijas sistēmas vēl nav izbūvētas, un tās var radīt nopietnu risku sabiedrības veselībai, īpaši, ja tās tiek slikti uzturētas. Šķidrumi var noplūst, piesārņojot augsni un gruntsūdeņus, un ūdenskrātuves var piesaistīt arī žurkas un citus kaitēkļus, kas pārnēsā slimības, vienlaikus veicinot nepatīkamu stāvokli garāmgājējiem deguna ejās. Sabiedrības veselības un elementāras sanitārijas aizstāvji jaunattīstības valstīs bieži atbalsta atkritumu tvertņu likvidēšanu par labu sanitārākām atkritumu apglabāšanas metodēm kā agrīnu prioritāti, jo nav jēgas rakt akas vai nodrošināt ūdeni, ja tas var ātri tikt piesārņots.