Digitālā pratība ir prasmju kopums, kas ietver spēju izmantot digitālās tehnoloģijas, lai atrastu informāciju un kritiski novērtētu šīs informācijas autoritāti un atbilstību. Efektīva saziņa ar citiem, izmantojot digitālos medijus, arī ir svarīga digitālās pratības sastāvdaļa. Šis jēdziens ne tikai nozīmē datorprasmi, bet gan koncentrējas uz plašāku zināšanu klāstu. Būt digitāli izglītotam parasti nozīmē spēju izmantot internetu, kā arī cita veida elektroniskos plašsaziņas līdzekļus tādā veidā, kas vairos personīgos panākumus, labklājību un jēgpilnu dialogu ar citiem.
Tehnoloģijai ir tendence strauji attīstīties, un tās ļauj arvien lielākai daļai pasaules iedzīvotāju iegūt digitālu piekļuvi plašam informācijas lokam. Tādējādi šī tendence palielina kritiskās domāšanas un lēmumu pieņemšanas prasmju nozīmi attiecībā uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Vizuālā pratība ir cieši saistīta ar šo prasmju kopumu, jo tā ietver spēju interpretēt digitālo attēlu, teksta, video un cita veida prezentāciju nozīmes. Personas, kurām ir šī pamatkompetence, var arī izmantot kvalitatīvu informāciju, lai izstrādātu un publicētu savus labi izpētītos rezultātus tiešsaistē, lai citi varētu viegli atrast un izmantot šo informāciju.
Multivides lietotprasme ir digitālās pratības sastāvdaļa, kas galvenokārt ir saistīta ar spēju piekļūt dažādiem materiāliem, apstrādāt un mijiedarboties ar tiem digitālā, nevis drukātā formātā. Ziņu un cita veida lasāmmateriālu vietņu un emuāru popularitāte rada nepieciešamību pēc multimediju lietotprasmes. Kompetenti lietotāji var sniegt nozīmīgus papildinājumus tiešsaistes rakstiskajam materiālam, kas vairs nav statisks vai vienpusīgs. Šī tehnoloģija padara iespējamu saziņu starp cilvēkiem, kurus šķir ģeogrāfisks attālums; tas var dot atalgojošus rezultātus, ja to izmanto kopā ar kritiskās domāšanas prasmēm, kas nepieciešamas digitālajai pratībai.
Gan klasē, gan darba vietā skolēniem, skolotājiem un darbiniekiem ir noteiktas vajadzības, lai viņi būtu digitāli izglītoti. Tehnoloģijas padara gan mācīšanos, gan komunikāciju pavisam savādāku nekā pagātnē, un šo seku pilnīga izpratne ir svarīgs solis ceļā uz digitālo pratību. Informācija bieži vien netiek piegādāta lineārā veidā internetā, kā tas notiek ar drukātiem materiāliem; tas biežāk ir saistītu ideju kopums. Katras no šīm idejām derīgumu parasti nevajadzētu uztvert pēc nominālvērtības, bet gan pārbaudīt ar kritisku aci. Tā kā ikviens un jebkurā vietā var publicēt tiešsaistes saturu, katra autora zināšanas un pieredze tieši ietekmē apkopotās informācijas precizitāti.