Dzimuma neitrāls vietniekvārds ir vietniekvārds, kas nesaista dzimumu ar apspriežamo personu vai radību. Dažās valodās, piemēram, angļu valodā, nav pieejams patiesi neitrāls trešās personas vietniekvārds, un sievietes to īpaši kritizējušas, jo daudzi rakstnieki lieto vārdu “viņš”, atsaucoties uz vispārīgu indivīdu trešajā personā, un dažiem līdztiesības aktīvistiem tas nepatīk. Turklāt “viņš un viņa” dihotomija angļu valodā neatstāj vietu citām dzimuma identitātēm, kas ir neapmierinātības avots transpersonu un genderqueer kopienām. Cilvēki, kurus ierobežo valodas, kas neietver dzimumneitrālus vietniekvārdus, ir mēģinājuši tos izveidot lielākas vienlīdzības interesēs.
Vietniekvārds ir vārds, ko izmanto, lai aizstātu citu lietvārdu vai īpašvārdu. Piemēram: “Henrijs skrēja, lai paspētu uz autobusu, bet viņš bija par vēlu.” Šajā teikumā “Henry” ir īpašvārds, un vēlāk teikumā tas tiek aizstāts ar “viņš”, lai izvairītos no atkārtošanās. Tomēr vietniekvārdu var izmantot arī, lai apspriestu anonīmu vai vispārīgu personu, piemēram, teikumā: “Ja kāds man zvana no ārsta kabineta, pasakiet viņam, ka man ir jāpārceļ laiks.” Līdz divdesmitā gadsimta beigām vārda “viņš” lietojums iepriekšējā teikumā būtu bijis piemērots angļu valodas lietojums, un, iespējams, tas nebūtu izraisījis komentārus.
Tomēr rakstnieki tiek pakļauti arvien lielākam spiedienam iekļaut savos teikumos sievietes, tādējādi radot tādas neveiklas konstrukcijas kā: “Kad kāds dodas uz veikalu, viņam ir jāatnes nauda, lai samaksātu par iegādātajām precēm.” Vēl ļaunāk, daži rakstnieki veido gramatiski nepareizus teikumus, piemēram: “Tas veterinārārsts noteikti daudz reklamē. Es ceru, ka tie ir tik labi, kā teikts reklāmās,” mēģinot saglabāt teikumu dzimuma ziņā neitrālu. Daži rakstnieki vienkārši izmanto neveikli skanīgus, lai gan tehniski pareizi teikumus, piemēram: “Kad dodas pastaigā pa Sanfrancisko, jāvalkā slāņi, jo laikapstākļi var būt diezgan mainīgi.”
Angļu valodā vārds “it” tiek lietots, lai apzīmētu objektus, un tas tiek uzskatīts par aizskarošu attiecībā uz cilvēkiem. Tāpēc daži aktīvisti ir aģitējuši par patiesi dzimumneitrālu vietniekvārdu, ko lietot viņa/viņas vietā vai blakus šiem vietniekvārdiem. Angļu valodā faktiski pastāv precedents neitrālam vietniekvārdam; gan “ou”, gan “a” bija pieņemti vietniekvārdi angļu valodā, taču tie izmira 1400. gados. Starp ieteikumiem ir bijuši “sie”, pret kuriem vāciski runājošie iebilst, jo “sie” ir ar dzimumu saistīts vietniekvārds vācu valodā, ko lieto, lai apzīmētu sievietes, “zie”, lai apietu “sie” problēmu, “hir” un “per. ” Visus šos vietniekvārdus var lietot tāpat kā “viņš, viņa, viņš, viņš pats” un tā tālāk, taču nepiešķirot apspriežamajai personai dzimumu.
Dzimuma neitrāla vietniekvārda integrēšana jau esošajā valodā varētu izrādīties sarežģīta, bet ne neiespējama. Daudzi dzimumu aktīvisti jau izmanto neitrālus vietniekvārdus, lai gan viņi diemžēl nav vienojušies par to, kurš vietniekvārds būtu jālieto, kā rezultātā “zirs”, “sieself” un “per” tiek izkaisīti pa dzimumu neitrālu literatūru. Ja būtu jāvienojas par vienu vietniekvārdu un tas tiktu plaši izmantots, tas varētu nonākt kopējā angļu lietojumā, un tas vismaz rosinātu diskusiju par vienlīdzību, dzimumu un dzimumneitrālu vietniekvārdu potenciālo vērtību.