Kas ir kvalitatīvā psiholoģija?

Kvalitatīva psiholoģija nav īpaša, koncentrēta psiholoģijas nozare, bet gan veids, kā tuvoties psiholoģiskiem pētījumiem un teorijām. Kvalitatīvās metodes ir alternatīva kvantitatīvajām pieejām, kas ietver statistiku un citus skaitliskos rīkus. Kvalitatīvā pētījuma stūrakmeņi ir subjektīvākas metodes, piemēram, intervēšana un novērošana. Dažas psiholoģijas teorijas, piemēram, psihoanalīze, ir vairāk atkarīgas no kvalitatīvas pieejas.

Kvalitatīvas psiholoģijas ideja ir likt uzsvaru uz individuālo un personīgo pieredzi. Tādējādi psihologi ir ieinteresēti uzzināt par katra subjekta pieredzi un to, kā katrs subjekts filtrē šo pieredzi, izmantojot savu unikālo perspektīvu. Šādas pieejas atbalstītāji arī atbalsta pētījumu veikšanu naturalizētos apstākļos, kas ļauj vairāk atklāt indivīda patieso dabu.

Kā tādas kvalitatīvās metodes parasti ir neformālas un nav tik stingri strukturētas kā lielākā daļa zinātnisko eksperimentu. Piemēram, pētnieks, kurš praktizē kvalitatīvo psiholoģiju, var vienkārši novērot un veikt piezīmes par indivīdiem, kad viņi ikdienā veic ierasto uzvedību un mijiedarbību. Pētnieks var veikt pētījumu parkā, uzņēmējdarbības vietā vai pat mājā.

Intervijas ir vēl viens izplatīts pētniecības instruments, ko izmanto kvalitatīvajā psiholoģijā. Aptaujāšana var sniegt nenovērtējamu ieskatu indivīda domāšanas procesos. Konkrētie jautājumi kvalitatīvajā analīzē ir atstāti pēc iespējas atvērtāki un pēc iespējas plašāki, tomēr, lai pētāmā persona vislabāk varētu kontrolēt atbildes saturu un garumu.

Šī atklātība izceļ vēl vienu galveno kvalitatīvās psiholoģijas pieeju aspektu: darbs pie hipotēzes vai teorijas veidošanas, izmantojot dziļu analīzi, nevis cenšoties pierādīt esošu pieņēmumu, izmantojot statistiskus un skaitliskus pierādījumus. Citas kvalitatīvas metodes pastiprina šo induktīvo pieeju. Piemēram, pētnieki var veikt grupu vai sociālos salīdzinājumus, izmantojot fokusa grupas, kurās indivīdi tiek apvienoti, lai sniegtu kolektīvas atsauksmes par tēmu. Psihologi var arī pētīt indivīdus, izmantojot viņu darbus, piemēram, analizējot mākslas darbus vai rakstītus tekstus, lai iegūtu modeļus un ieskatus.

Lielākā daļa psiholoģijas jomu izmanto kvalitatīvu un kvantitatīvu metožu kombināciju, taču dažas teorijas pēc būtības ir kvalitatīvākas nekā citas. Zigmunda Freida, Karla Junga un citu psihoanalītisko teoriju un metožu praktiķi vairāk akcentē uz sarunām balstītu terapiju. Lielākā daļa viņu pieeju balstās uz to, ka pacients brīvi risina pagātnes problēmas un pašreizējās problēmas sarunās ar konsultantu. Plašākā kontekstā šīs teorijas uzsver subjektīvas un lielākoties abstraktas idejas, piemēram, apziņas līmeņus vai ideju par impulsu vadītu ID cīņā ar likumpaklausīgu cilvēku superego.