Luterāņu uzskati visā pasaulē ir pazīstami kā luterāņu teoloģija. Vairums luterāņu tic piecām solām jeb piecām vienībām, kas tulkojumā nozīmē Kristus vien, žēlastība vien, ticība vien, Raksti vien un tikai Dievam lai gods. Turklāt luterāņu baznīcas parasti praktizē tikai divus sakramentus: kristību un Euharistiju, ko citādi sauc par komūniju. Saskaņas grāmata un Augsburgas konfesionāls parasti tiek uzskatīti par pareiziem ticības apliecinājumiem.
Starp protestantu konfesijām pirmā attīstījās luterāņu baznīca, kas atdalījās no katoļu baznīcas neilgi pēc tam, kad Mārtiņš Luters publicēja savas 95 tēzes. Kopš tās sākuma 16. gadsimta sākumā starp dažādām draudzēm ir bijušas daudzas domstarpības, kā rezultātā nav izveidojusies centrālā luteriskā teoloģija. Tā vietā draudzes ar līdzīgiem uzskatiem ir apvienojušās tādās grupās kā Luterāņu baznīca – Misūri sinode un Pasaules luterāņu federācija un Starptautiskā luterāņu padome.
Viens no galvenajiem protestantu reformācijas iemesliem un pirmo trīs solu cēlonis bija attaisnošanas jautājums jeb tas, kā cilvēkus kā grēciniekus var attaisnot ar Dievu. Luterāņi uzskata, ka neviens priesteris vai svētais nevar palīdzēt glābt cilvēku, bet tikai Kristus. Turklāt ar labiem darbiem nepietiek, lai izpirktu grēcinieku; tā vietā kristieši var tikt izglābti tikai no žēlastības tikai caur ticību.
Nākamā luteriskās teoloģijas sola, tikai Raksti, attiecas uz pārliecību, ka Bībele ir vienīgā autoritāte. Turklāt ikviens to var saprast bez palīdzības. Tradicionāli luterāņi uzskata, ka Bībele ir rakstīts Dieva vārds un ka katrai tās daļai ir viena nozīme, kas ir viegli saprotama, ņemot vērā pārējos Svētos Rakstus.
Tikai Dievam lai ir slava ir pēdējā sola. Luterāņi uzskata, ka visa dzīve, ne tikai laiks, kas pavadīts dievkalpojumos vai lūgšanās, ir jāizmanto, lai dotu Dievam slavu. Turklāt šajā solā ir uzsvērts, ka visa godība pieder Dievam, nevis nevienai personai, draudzes vadītājam vai pat baznīcai.
Luteriskā teoloģija pieprasa divu sakramentu praksi: kristību un Euharistiju, ko sauc arī par Svēto Komūniju vai Svēto Vakarēdienu. Tiek pieņemtas gan zīdaiņu kristības, gan pieaugušo kristības. Turklāt lielākajā daļā baznīcu ir slēgta kopība, kas liek cilvēkiem kristīties un apgūt katehismu pirms piedalīšanās Euharistijā.
Gadu gaitā daudzi luterāņi ir rakstījuši ticības apliecinājumus, kas dokumentē viņu luterisko teoloģiju. Saskaņas grāmata ir trīs ekumēnisko ticības apliecību un septiņu ticības apliecību dokumentu kolekcija, kas apkopota 1580. gadā. Daļu, ko sauc par Augsburgas konfesionālu, sastādīja Luters un citi 1530. gadā, un tā ir galvenā lielākās daļas luterāņu ticības pamatā.