Maoru zemes tiesa ir tiesa Jaunzēlandē, kas nodarbojas ar vietējās maoru zemes likumībām. Sākotnēji tā tika izveidota 1865. gadā kā dzimtās zemes tiesa, un tā izskata lietas par zemes mantošanu, pārdošanu, pārvaldību un to, kā maori var labāk izmantot un aizņemt zemi. Tiesa atzīst pamatiedzīvotāju īpašās attiecības ar zemi, tāpēc tās lēmumi ir balstīti uz īpašuma tiesībām, kā arī maoru tradīcijām.
Maoru zemes tiesa aptver tādas jomas kā noteikumi, kas attiecas uz maoru inkorporācijām un to, kā viņi pārvalda zemes blokus, kas var piederēt simtiem cilvēku. Arī mantošana ir sarežģīta šādos gadījumos, un tie bieži nonāk tiesā. Maoru atrunu izveidošana, pilnvarnieku pienākumi un zemes daļu nodošana ir jautājumi, ko izskata tiesa, tāpat kā īpašumtiesību uzlabošana.
Tiesu procesus Maoru zemes tiesā vada galvenais tiesnesis un galvenā tiesneša vietnieks, taču tiesneši ir arī apgabalos visā Jaunzēlandē. Tiesas pieņemtos lēmumus izskata maoru apelācijas tiesa. Uz Jaunzēlandes parlamenta statūtiem, kas nosaka, kā jāpārvalda maoru zeme, attiecas 1993. gada Maoru zemes likums jeb Te Ture Whenua Maori Act.
Šis tiesību akts bija pirmais 40 gadu laikā, kas ietekmēja maoru zemi. Tajā tika nostiprināta maoru zemes tiesas loma un paplašināta tās sasniedzamība. Jauns noteikums bija tāds, ka, ja radās strīds par maoru tiesībām vai paražām, galvenajam tiesnesim bija jāpieprasa ekspertu pierādījumi vai jāieceļ vismaz divi neprofesionālie locekļi.
Dzimtās zemes tiesa tika izveidota 1862. un 1865. gada Dzimtās zemes likumu rezultātā. Tiesas vēsture ir bijusi raiba. Kopš dibināšanas 1865. gadā tas ir bijis galvenais Anglijas tiesību simbols maoru tautai. Daudzi cilvēki uzskata, ka tas galvenokārt ir bijis Lielbritānijas tiesību sistēmas nomācošs instruments, kas atņēma maoriem zemi, aizsegā aizsargājot viņus no ekspluatācijas.
Maoru tiesības uz zemi pirmo reizi pievērsās britiem, parakstot Vaitangi līgumu 1840. gadā. Apmēram 500 maoru vadoņi parakstīja līgumu, ar kuru Jaunzēlandē tika izveidots britu gubernators un maoriem tika piešķirtas tādas pašas tiesības kā britiem. Kopš tā laika tas ir kļuvis pretrunīgs, jo ir atšķirības starp dokumenta interpretācijām angļu un maoru valodā. Vēl viena grūtība ir atšķirība veidā, kā abās kultūrās tiek saprasti tādi vārdi kā “pārvaldība”, “īpašums” un “īpašums”.