Ļoti vienkārši prievārda vietniekvārds ir noteiktais vietniekvārda veids, kas nepieciešams, ja tas ir priekšvārda objekts. Priekšvārdi ir runas daļas, kas ierosina frāzi, kas izsaka attiecības starp diviem vārdiem. Angļu valodā aptuveni, virs un šķērsām ir tikai trīs no aptuveni simts prievārdiem. Visās prepozīcijas frāzēs ir jābūt lietvārdam, kas ir priekšvārda objekts. Ja šis lietvārds ir vietniekvārds, to sauc par prievārdu.
Teikā “Viņa noskūpstīja viņu uz vaiga” vārds “on” ir priekšvārds. Lietvārds vaigs ir šī prievārda objekts, savienojot to ar darbības vārdu “skūpstīja”. Attiecīgais jautājums ir šāds: kur viņa skūpstījās. Priekšvārdi ir daudzpusīgi vārdi, kas sastopami, iespējams, visās pasaules valodās. Attiecības, kas aprakstītas ar tādiem vārdiem kā “ar” un “par”, ir būtiskas, aprakstot cilvēka sociālo pieredzi.
Vietniekvārds ir sugas aizstājvārds, ko lieto lietvārda vietā. Jādomā, ka sievietei iepriekšējā rindkopas teikuma piemērā ir īpašvārds, un vietniekvārds viņa ieņem tā vietu. Tas pats attiecas uz vietniekvārdu viņš. Abi attiecas uz cilvēkiem, un tāpēc tos sauc par personīgiem vietniekvārdiem. Tie arī pārstāv divus specifiskus personvārdu veidus angļu valodā – subjektīvo un objektīvo.
“Viņa noskūpstīja viņu uz vaiga.” Viņa ir teikuma subjekts. “Viņš” ir darbības vārda “skūpsts” objekts, un tāpēc vietniekvārds ir jāmaina uz tā objektīvo formu viņš. Personiskie vietniekvārdi ir “es” pirmajai personai, “tu” otrajai personai un “viņš” trešajai personai. Daudzskaitļa vietniekvārdi pastāv katram gadījumam, piemēram, “mēs” pirmās personas vārdam, un vietniekvārdi, kas atšķiras pēc dzimuma, ir izplatīti daudzās pasaules valodās.
Visiem iepriekš minētajiem vietniekvārdiem ir sava objektīvā forma, piemēram, “mēs” daudzskaitļa pirmās personas vārdam. Angļu valodā objektīvais vietniekvārds ir identiska forma prievārda vietniekvārdam. “Viņa dejoja ar viņu.” Ciktāl viņš ir priekšvārda objekts ar, šim prievārda vietniekvārdam ir jāpieņem objektīvā forma. Papildus personīgajiem vietniekvārdiem ir viens unikāls jautājošs vietniekvārds — kurš — kuram ir arī objektīva forma — kurš.
Atšķirībā no angļu valodas, ir arī citas valodas, kurās ir daudz dažādu vietniekvārdu formu atkarībā no to gramatiskā lietojuma. Tas var ietvert atsevišķu formu darbības vārda tiešajam objektam vai prievārda objektam. Spāņu un portugāļu valoda ir divi piemēri. Dažās valodās, piemēram, arābu valodā, tiek izmantoti locīti prievārdi, būtībā saraujot prievārdu un apvienojot to ar prievārda vietniekvārdu vienā saliktā vārdā. Citām valodām var būt pat pilnīgi atšķirīgas viena un tā paša vietniekvārda formas, ja tas ir dažu biežāk sastopamo prievārdu objekts, piemēram, no, in un with.