Psiholoģiskās ciešanas ir plašs termins, kas apraksta akūtu garīgu stresu, ko izraisa dzīves apstākļi vai garīgas slimības. Distressa līmenis tiek mērīts, pamatojoties uz simptomu smagumu un to ietekmi uz personas ikdienas dzīvi. Dažas aptaujas liecina, ka psiholoģiskais stress var ietekmēt slimības atveseļošanos un mirstības rādītājus.
Daudzi dzīves notikumi var izraisīt psiholoģisku diskomfortu, ko eksperti uzskata par novirzi no normāla garīgās veselības un laimes līmeņa. Mīļotā cilvēka nāve, šķiršanās, dalība karā un darba zaudēšana ir vieni no galvenajiem dzīves notikumiem, kas var izraisīt lielas ciešanas. Personai, kas cieš no ciešanām, var būt vai var nebūt diagnosticēti garīgi traucējumi, lai gan ir svarīgi atzīmēt, ka slimību simptomi, piemēram, depresija vai obsesīvi-kompulsīvi traucējumi, dažkārt var saasināties līdz akūtam līmenim, nemainot dzīves apstākļus.
Psiholoģiskās ciešanas simptomi var būt uzvedības problēmas, pastiprināta vielu lietošana, miega traucējumi, slikta darba izpilde, nevērtīguma sajūta, hroniskas skumjas un nespēja sazināties ar citiem cilvēkiem. Psiholoģiskās ciešanas mēra, pamatojoties uz simptomu smagumu un ilgumu. Novērtējumi bieži balstās uz pacienta pašziņojumiem. Piemēram, pacientiem var jautāt, vai viņi ir piedzīvojuši nevērtības sajūtu, vai šīs sajūtas bija īslaicīgas vai ilga kādu laiku un vai sajūtas bija vadāmas vai nepanesamas.
Normālas ikdienas dzīves traucējumu līmenis ir galvenais apsvērums, novērtējot garīgo traucējumu līmeni. Diagnosticējot un mērot ciešanas, tiek ņemta vērā cilvēka spēja produktīvi strādāt, ēst veselīgu uzturu, mierīgi gulēt, baudīt parastās aktivitātes un socializēties. Protams, jebkuras domas par pašnāvību vai domas par kaitējuma nodarīšanu citiem vienmēr tiek uzskatītas par skaidriem psiholoģiska stresa rādītājiem.
Daži pētījumi liecina, ka psiholoģiskais stress var ietekmēt slimības atveseļošanos, mirstības līmeni un slimību biežumu. Viens pētījums atklāja, ka pacienti, kas cieš no ciešanām, retāk lietoja zāles un ievēroja ārstu ieteikto atveseļošanās protokolu. Šiem pacientiem bija arī augstāks sāpju līmenis un mirstības līmenis.
Citā aptaujā tika atklāta korelācija starp psiholoģisko stresu un insulta biežumu. Faktiski psiholoģiskajam diskomfortam bija lielāka ietekme pat tad, ja tika ņemti vērā citi riska faktori, piemēram, asinsspiediens, smēķēšana un ģimenes anamnēze vai sirds slimību personīgā vēsture. Tomēr tajā pašā pētījumā netika atklāta nekāda saikne starp depresiju un insultu rašanos.