Reigana doktrīna bija ASV ārpolitika, ko Ronalds Reigans ieviesa savas prezidentūras laikā, lai palīdzētu likvidēt komunistiskās valdības Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, kuras atbalstīja Padomju Savienība. Šī plāna īstenošana sniedza gan atklātu, gan privātu atbalstu partizānu un pretošanās kustībām padomju atbalstītajās komunistiskajās valstīs. Šī doktrīna bija ASV ārpolitika no aptuveni 1980. līdz 1991. gadam.
Pirmajos aukstā kara gados Amerikas Savienoto Valstu oficiālā politika pret komunismu bija ierobežošana. Līdz ar Reigana doktrīnas izveidi uzmanība tika novirzīta no komunisma noturēšanas no izplatīšanās uz esošo komunistisko valdību likvidēšanu. Papildus šo komunistisko valdību atcelšanai Amerikas Savienotās Valstis vēlējās arī veicināt kapitālismu un demokrātiju šajās vietās.
Reigana doktrīnas filozofija radās pirms Reigana prezidentūras. 1979. gadā Padomju Savienība iebruka Afganistānā. Prezidents Džimijs Kārters sniedza palīdzību Afganistānai ieroču un militāru apmācību veidā, lai sakautu padomju spēkus. Daudzi atbalstītāji Reigana doktrīnu uzskatīja par šīs filozofijas paplašinājumu.
Heritage Foundation, konservatīvā ideju laboratorija, ir atbildīga par to, lai Reigana doktrīna kļūtu par konkrētu ārpolitiku. Šī organizācija izvēlējās deviņas padomju atbalstītas komunistiskās valstis, uz kurām ASV būtu jākoncentrē uzmanība: Afganistānu, Angolu, Etiopiju, Irānu, Laosu, Lībiju, Nikaragvu un Vjetnamu. Pēc tam tā mudināja prezidenta administrāciju koncentrēties uz militārās un finansiālās palīdzības sniegšanu šīm valstīm, apstiprinot doktrīnu grāmatās, kas rakstītas, lai sniegtu padomus viņa administrācijai ārpolitikas jautājumos.
Tās atbalstītāji uzskata, ka Reigana doktrīna palīdz izbeigt auksto karu, neļaujot Padomju Savienībai izplatīt komunistisko kontroli pār konkrētiem pasaules reģioniem. Šīs politikas filozofiskais pamatojums bija tirānisko valdību likvidēšana un indivīdu brīvības, brīvības un demokrātijas veicināšana. Politika bija veiksmīga, jo ASV finansēja šīs pretošanās kustības ar salīdzinoši nelielu naudas summu, savukārt Padomju Savienībai bija jāizmanto vairāk resursu un jācieš vairāk savu militāro spēku zaudējumu.
Lai gan daži atzīst Reigana doktrīnu par aukstā kara izbeigšanu, ir kritiķi, kuri apgalvo, ka šī ārpolitika nebija pilnībā veiksmīga. Tika konstatēts, ka ASV atbalstītie kontranieki Nikaragvā ir iesaistījušies nelikumīgās darbībās, piemēram, narkotiku tirdzniecībā un cilvēku pamattiesību pārkāpumos valstī. Kontrastu atbalstīšana Nikaragvā arī izpelnījās kritiku, jo valsts bija Padomju Savienības mērķis. Citi apgalvo, ka Reigana doktrīna bija pārāk tālejoša, jo resursi, kas tika iztērēti, lai atbalstītu šo valdību gāšanu, pārsniedza ieguvumus.
Jauns termins “blowback” tiek lietots arī, lai apzīmētu komunistisko valdību atcelšanas negatīvo ietekmi. Blowback ir noticis tādās valstīs kā Afganistāna, kur ASV piegādātie ieroči cīņai pret Padomju Savienību tiek vērsti pret ASV. Piemēram, militārās apmācības un tur nodrošinātie ieroči ir nonākuši teroristu rokās.