Starptautisko konfliktu risināšana ir mēģinājums ar starpniecības palīdzību novērst vai atrisināt bruņotus konfliktus starp valstīm vai valstu iekšienē. Valdības, nevalstiskās organizācijas (NVO) vai starpvaldību organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), veic šos starpniecības mēģinājumus. Starpniecības centieni var ietvert arī palīdzību pēckonflikta izlīgumā, atjaunošanā un iekšējā stabilitātē.
Konfliktus valstīs un starp tām var izraisīt etniskās nesaskaņas, reliģiskie konflikti, cilvēktiesību pārkāpumi un konkurence par resursiem. Tās var rasties arī no bailēm no agresijas, iestāžu vājuma vai politiskās revolūcijas izplatības. Šo konfliktu starpniecība prasa zināšanas par konflikta vēsturi un avotiem un apņemšanos to atrisināt mierīgā ceļā.
ANO veicina starptautisko konfliktu risināšanu, izmantojot ANO rezolūcijas, kas ir starptautiskās sabiedrības publiski aicinājumi pusēm atrisināt šo jautājumu mierīgā ceļā. ANO rezolūcijas var arī pieprasīt pamieru starp kaujiniekiem un atkāpšanos līdz starptautiski atzītām robežām. Strīdi var izmantot ANO ģenerālsekretāra pakalpojumus, lai sazinātos starp pretiniekiem, veidotu konflikta faktu noskaidrošanas misijas un nodrošinātu novērotājus, lai uzraudzītu pamiera vienošanos. Konflikta puses var arī lūgt ģenerālsekretāru darboties kā strīda starpniekam.
ANO miera filozofija ir tāda, ka tā ietver centienus izskaust nabadzību un demokrātisko institūciju nostiprināšanu. Starptautisko konfliktu risināšanā jāiekļauj arī cilvēktiesību un humānās palīdzības jautājumi. ANO doktrīna nosaka, ka cilvēktiesību ievērošana ir būtisks nosacījums miera nodibināšanai.
NVO sniedz svarīgus starptautisko konfliktu risināšanas pakalpojumus. Tā kā tās ir bezpeļņas organizācijas, kas nav saistītas ar nevienas valsts politisko vai ārpolitisko programmu, dažreiz tām vairāk uzticas kā starpniekiem nekā konkrētas valsts pārstāvjiem. NVO bieži var rīkoties ātrāk nekā valstis vai starpvaldību organizācijas un uzsākt dialogu starp naidīgajām pusēm, līdz var notikt oficiāla diplomātija.
NVO, piemēram, Kārtera fonda, ko vada bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters, starpniecības pakalpojumi turpinās arī pēc konflikta stadijas. Tie ietver centienus pārraudzīt vienošanās, kas panāktas, izmantojot starpniecību, lai izbeigtu konfliktu un jēgpilnu pēckonflikta izlīgumu. Daudzas NVO nepārtraukti uzrauga iespējamās konfliktu zonas un strādā, lai novērstu bruņotas agresijas uzliesmojumu.
Amerikas Savienoto Valstu Miera institūts (USIP) ir bezpartejisks nacionālais institūts, ko finansē Kongress. Tāpat kā NVO, USIP ir apņēmusies strādāt pie starptautisko konfliktu risināšanas. Tas piedāvā starpniecības pakalpojumus strīdīgām valstīm. Tās darbs attiecas arī uz pēckonflikta jautājumiem, piemēram, stabilitātes saglabāšanu un strīda dalībnieku konfliktu vadības spēju palielināšanu. Pēckonflikta stabilitātes centieni var ietvert rekonstrukcijas darbus, skolu un iestāžu atjaunošanas plānošanu un tādu vajadzību kā ūdens un elektroenerģijas atjaunošanu.