Valūtas tirgus ir globāla valūtu tirdzniecība. Valūtas tiek tirgotas gan lielajā, gan mazajā mērogā. Dažas valdības nosaka fiksētu valūtas maiņas kursu starp valūtām, nevis ļauj brīvajam tirgum noteikt cenas. Citas izmanto peldošu valūtas kursu, kas ir atkarīgs no valūtas tirgus, lai sasniegtu cenu līdzsvaru. Cenas valūtas tirgū ietekmē daudzi faktori, no kuriem daudzi būtībā ir neparedzami.
Personas var piedalīties ārvalstu valūtas tirgū nelielā apjomā ceļošanas nolūkos. Neatkarīgi no tā, vai viņi iegādājas ārvalstu valūtu pirms laika vai nē, viņi ir daļa no pasaules valūtas maiņas tirgus. Plašākā mērogā starptautiskās bankas un finanšu uzņēmumi var tirgoties valūtas tirgū, lai gūtu ienākumus. Ja iestāde var iegūt valūtu pirms tās vērtības pieauguma, tā var gūt peļņu, vēlāk mainot valūtu.
Tomēr ar fiksētu valūtas kursu valdības nosaka valūtas kursu. Daudzas valdības dod priekšroku fiksētiem valūtas kursiem, jo tie var palīdzēt nodrošināt ekonomisko stabilitāti. Jau pirms eiro valūtas izmantošanas daudzām Eiropas valstīm bija vienošanās par savu valūtu sasaisti, lai mēģinātu stabilizēt valūtas kursus. Viņi mēģināja novērst lielas valūtas kursu svārstības starp valstīm, kas, kā tika uzskatīts, izraisīja nestabilitāti un inflāciju. Eiro efektīvi kalpo valūtas maiņas kursu pastāvīgai bloķēšanai, jo tam ir vienāda vērtība visās dalībvalstīs.
Citas valstis, tostarp ASV, parasti ir izmantojušas peldošo valūtas kursu. Tā kā peldošo valūtas kursu nosaka valūtas tirgus, tas var strauji mainīties atkarībā no daudziem dažādiem faktoriem. Daži ir apgalvojuši, ka valūtas tirgus ļoti atgādina perfektu konkurenci, jo tas lielākoties nav regulēts.
Politiskā stabilitāte ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt cenas valūtas tirgū. Ja sociālie nemieri apdraud valdības spēju īstenot varu, tās valūtas vērtība var ciest. Ārvalstu tirgotāji, neatkarīgi no tā, vai tie ir mazi vai lieli, nelabprāt mainīs stabilāku valūtu pret mazāk stabilu. Nestabilās valstis mēdz ciest no samazinātas ekonomiskās ražošanas, kas to valūtas turētājiem piedāvā mazāk iespēju to izpirkt. Samazinātais pieprasījums pēc mazāk stabilām valūtām tieši liek tām zaudēt vērtību valūtas tirgū.
Ekonomiskie apstākļi ietekmē arī ārvalstu valūtas kursus. Piemēram, ja tirgotājiem ir aizdomas, ka inflācijas līmenis pieaugs ārvalstī, viņi nelabprāt pirks tās valūtu. Inflācija samazina valūtas pirktspēju un tādējādi samazina tās pieprasījumu. Tomēr pieaugošais iekšzemes kopprodukts (IKP) palielina valūtas vērtību. IKP ir ekonomikas vispārējā spēka mērs, un tādējādi tas palielina uzticību tās valūtai.