Ukrainas karš varētu būt ANO Drošības padomes “spēļu mainītājs”, saka Francija – EURACTIV.com

Krievijas karš Ukrainā varētu būt “spēļu mainītājs” Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, Francijas sūtnis ANO Drošības padomē Nikolass de Rivjērs sacīja EURACTIV.

“ANO, iespējams, atrodas krustcelēs, un Ukraina varētu mainīt spēli,” de Rivjērs sacīja ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros Ņujorkā, nosaucot Krievijas karu par “milzīgu triecienu daudzpusībai un masveida ANO Statūtu pārkāpumu”. .

“Mēs turpināsim strādāt, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte un lai šis karš tiktu izbeigts, cik drīz vien iespējams,” sacīja de Rivjērs, kura valsts ir 15 valstu Drošības padomes rotējošā prezidentūra līdz septembrim. .

Paredzams, ka ceturtdien, 22. septembrī, Drošības padomes sēdē tiks pārdomāti jauni notikumi Ukrainas karā, un tiks apspriests, kā reaģēt uz Krievijas draudiem un 300 000 rezervistu izsaukšanas kampaņu.

Tā kā locekļus šoreiz pārstāvēs viņu ārlietu ministri, nevis pastāvīgie pārstāvji, tā būs pirmā tiešā tikšanās starp ASV valsts sekretāru Antoniju Blinkenu, Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un Ukrainas Dmitro Kuļebu, kurš piedalīsies sanāksmē, jo viņa valsts ir diskusijas priekšmets.

ES galvenais diplomāts Hoseps Borels arī ir paredzēts, lai uzrunātu struktūru ES27 bloka vietā.

Jautāts, vai viņš sagaida kādus nozīmīgus sasniegumus, de Rivjērs sacīja, ka cer panākt progresu “visos šīs krīzes aspektos”, taču atzina, ka tas ir maz ticams tuvākajā laikā.

“Tas, ko mēs varam darīt, ir turpināt mobilizēt visus saistībā ar pārtikas drošību, turpināt mobilizēt visus humānās palīdzības sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem, turpināt mobilizēt visas galvenās ieinteresētās puses kodoldrošības jomā,” viņš piebilda.

Vaicāts, vai viņš sagaida kādas nozīmīgas tikšanās ar Krievijas delegāciju, kuru vadīs ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, de Rivjērs atbildēja, ka tādas nav plānotas.

“Krievijai neklājas īpaši labi, no militārā viedokļa Ukrainas armija progresē,” piebilda Francijas sūtnis.

Jautāts par kara perspektīvu ilgtermiņā, de Rivjērs sacīja, ka “iespējams, ir pienācis laiks pārskatīt situāciju un mēģināt virzīt uz citu šī konflikta fāzi”.

“Bet es baidos, ka, iespējams, ir nedaudz par agru.”

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien Francijas telekanālam BFM TV sacīja, ka mērķis joprojām ir panākt mieru sarunu ceļā Krievijas un Ukrainas konfliktā.

Veto regulēšana

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien ugunīgā runā aicināja ANO dalībvalstis atņemt Krievijai ANO Drošības padomes veto tiesības.

Šī iestāde ir vienīgā ANO sistēmā, kurai ir tiesības uzsākt militāras darbības, noteikt sankcijas, izdot saistošas ​​rezolūcijas un izvietot miera uzturēšanas operācijas.

Taču, lai to izdarītu, ir vajadzīgs vienprātīgs piecu pastāvīgo locekļu atbalsts vai vismaz dažu atturēšanās.

Francija kopā ar Meksiku gadiem ilgi cenšas regulēt veto tiesības drošības struktūrā, saskaroties ar masu zvērībām visā pasaulē.

“Mēs esam lūguši, lai P5 vienkārši apņemtos neoficiāli un nesaistošā veidā neizmantot veto šādos gadījumos,” sacīja de Rivjērs.

“Tas ir ļoti neformāls uzvedības kodekss – bez izmaiņām vai pārskatīšanas ANO statūtos, tas nav obligāti,” viņš piebilda.

“Politiski tas ir ļoti svarīgi, jo mēs vēlamies izvairīties no veto tiesību ļaunprātīgas izmantošanas, lai aizsargātu kara noziedzniekus,” viņš piebilda.

Vaicāts, vai pašreizējos Ukrainas kara apstākļos, kad vaininieks ir Krievija, viņš domā, ka tas kādreiz būtu iespējams, de Rivjērs atzina: “Tas ir grūti”.

Divīzijas darbojas dziļi

Ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī, domstarpības izcēlās starp pastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm – Krieviju, ASV, Apvienoto Karalisti, Franciju un Ķīnu.

Berze starp visspēcīgākajām valstīm ir kavējusi iestādes spēju risināt dažas no visaktuālākajām globālajām problēmām, sākot no cilvēktiesību pārkāpumiem līdz klimata pārmaiņām.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudi ar kodolreakciju uz zaudējumiem kaujas laukā Ukrainā radīja jaunu steidzamības sajūtu pirms ceturtdienas ANO Drošības padomes sanāksmes.

Martā Ķīna un Indija, pēdējā no 10 nepastāvīgajām dalībvalstīm, bija vienīgās divas valstis, kas atturējās no balsojuma par Drošības padomes rezolūciju, kas aicina nekavējoties izbeigt Krievijas karu Ukrainā.

Ķīnas nostāja kara jautājumā ir palikusi nedaudz neskaidra, lai gan tā turpina diplomātisku sadarbību ar Krieviju. Tikmēr Indija balsoja par to, lai Zelenskis runātu asamblejā praktiski, bet Ķīna atturējās.

Reforma iespējama?

Tikmēr pilnīgai reformai būtu nepieciešama vismaz divu trešdaļu ANO dalībvalstu piekrišana Ģenerālās asamblejas balsojumā, un tā jāratificē divām trešdaļām dalībvalstu, savukārt visām pastāvīgajām dalībvalstīm ir jāpiekrīt.

“ANO spēks ir pats priekšstats, ka tā ir universāla ar 193 locekļiem, taču šī universālums ir arī lielais vājums, jo tas ir ļoti lēns, ļoti grūti vest sarunas, ļoti nomākta un vienmēr rada kompromisus, pamatojoties uz mazāko kopsaucēju.” de Rivjērs teica.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien uzrunā Ģenerālajā asamblejā nosodīja konfliktu Ukrainā, paziņojot, ka “Krievija ir nekaunīgi pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu galvenos īrniekus”.

“Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgā locekle iebruka tās kaimiņvalstī un mēģināja izdzēst suverēnu valsti no kartes,” sacīja Baidens.

Viņš atkārtoti aicināja paplašināt struktūru, uzsverot, ka jāpalielina pastāvīgo un nepastāvīgo biedru skaits.

Daži delegāti Ņujorkā šonedēļ atkārtoti pauda atbalstu ANO Drošības padomes reformas plānam, taču atzina, ka jebkādas izmaiņas prasīs gadus apstrādāt.

Starp pārmaiņām, kuras ASV meklēja, ir lielāka valstu un uztverto sabiedroto pārstāvība tā sauktajos globālajos dienvidos, tostarp Latīņamerikā, Āfrikā un Dienvidāzijā.

[Edited by Zoran Radosavljevic]