Parauga zaudējumu atlīdzība ir zaudējumu atlīdzība, kas piespriesta tiesas prāvā un pārsniedz kompensāciju cietušajam. Dažās tiesību sistēmās šie zaudējumi ir zināmi arī kā soda atlīdzība. Ne visas valstis atļauj tiesām piespriest parauga atlīdzību par zaudējumiem, un valstis, kuras parasti to nedara, neatbalstīs šāda veida nolēmumus. Tie ir skaidri paredzēti kā sods, lai sodītu personu, kas konstatēta nelikumībā, nevis lai kompensētu cietušajam jebkādus ievainojumus, kas varētu būt gūti.
Lai varētu piešķirt priekšzīmīgu zaudējumu atlīdzību, lietai parasti ir jāatbilst noteiktam standartam. Valstis, kas atļauj tiesām piespriest šāda veida zaudējumu atlīdzību, parasti pieprasa, lai lieta pierādītu, ka persona, kas maksā zaudējumus, ir izdarījusi nelikumīgu darbību tīši, ļaunprātīgi vai neapdomīgi. Tādējādi par tādām darbībām kā krāpšana un ļaunprātīga neslavas celšana būtu piemērotas priekšzīmīga kaitējuma atlīdzināšanai, savukārt vienkāršas nolaidības gadījumā tas nebūtu iespējams.
Civillietas ļauj cilvēkiem piedzīt kompensāciju, ko viņi guvuši citu personu darbības rezultātā. Tiesa tomēr izšķir dažādus darbības veidus. Pastāv izteikta atšķirība, piemēram, starp neuzmanīgu braukšanu, kas izraisa avāriju, un tīšu lēmumu kādam uzbraukt. Pirmajā gadījumā avārijā cietušais varētu saņemt zaudējumu atlīdzību, lai apmaksātu medicīniskos izdevumus un automašīnas remontu, bet ne priekšzīmīgus zaudējumus. Otrajā gadījumā varēja piespriest priekšzīmīgus zaudējumu atlīdzību, jo vadītājs rīkojies ļaunprātīgi.
Šie zaudējumi tiek piešķirti, pārsniedzot kompensācijas zaudējumus, tāpēc persona, kurai atlīdzināti zaudējumi, būtībā saņem divas atsevišķas izmaksas. Zaudējumu atlīdzības kā soda piespriešanas ideja ir tāda, ka tie kalpo kā preventīvs līdzeklis, lai cilvēki nākotnē mazāk pastrādātu līdzīgus noziegumus, kā arī sniegtu publisku objektu mācību. Sabiedrības locekļi, kas lasa par lielām izmaksām un atzīmē, ka daļa no izmaksas bija sodoša rakstura, ņems vērā un var padomāt, pirms iesaistīsies līdzīgās darbībās.
Pastāv diskusijas par to, kad ir piemēroti soda rakstura zaudējumi un cik lieli tie var būt. Parasti tiesas nepiešķir parauga zaudējumu atlīdzību, kas pārsniedz četras reizes lielāku kompensācijas atlīdzību. Ļoti lieli apbalvojumi tiek piešķirti ļoti unikālos gadījumos, taču tos var apstrīdēt, pamatojoties uz argumentu, ka tie ir negodīgi. Tāpat tiesas var diskutēt par to, vai lieta ir tāda, kas ir pelnījusi priekšzīmīgu zaudējumu atlīdzību. Dažādās valstīs ir atšķirīgi standarti, kas var vēl vairāk sarežģīt situāciju.