AIZSARDZĪBAS akts ir ASV federālais likumprojekts, kas tika parakstīts likumā 2003. gadā un kura mērķis galvenokārt ir radīt lielāku juridisko aizsardzību bērniem un stingrākus likumus attiecībā uz bērnu pornogrāfiju. Šie likumi ietver vairākus bērnu aizsardzības aspektus, tostarp lielāku rīcības vienkāršību tiesībaizsardzības iestādēm, kas izmeklē nolaupīšanas gadījumus, nacionālās AMBER Alert programmas iestādi un uzraudzību, kā arī noilguma atcelšanu gadījumos, kas saistīti ar vardarbību pret bērnu vai nolaupīšanu. AIZSARDZĪBAS akts arī noteica pamatu kriminālvajāšanai saistībā ar “virtuālo bērnu pornogrāfiju”, kas nodrošināja tiesībaizsardzības iestādēm lielāku brīvību saukt pie atbildības bērnu pornogrāfijas glabāšanas vai izplatīšanas gadījumus, taču ir izraisījis zināmas pretrunas.
2003. gada AIZSARDZĪBAS likumam ir vairāki dažādi aspekti, kas ir saīsinājums no “Prokuratūras aizsardzības līdzekļi un citi rīki, lai izbeigtu bērnu ekspluatāciju mūsdienās”. Daudzas sadaļas tika izstrādātas, lai palielinātu tiesību sistēmai pieejamos sodus tiem, kas notiesāti par jebkāda veida vardarbību pret bērniem. Tas ietvēra mūža ieslodzījuma noteikšanu ikvienam, kas notiesāts par otro noziegumu pret nepilngadīgo, stingrākus sodus tiem, kas notiesāti par nolaupīšanu, un palielinātas apsūdzības iespējas pret ASV pilsoņiem, kuri nodarbojas ar “seksa tūrismu” citās valstīs.
Divi no vislabāk novērtētajiem PROTECT likuma aspektiem bija federālā iestāde un vadlīnijas, lai uzraudzītu AMBER Alert un Code ADAM sistēmu pastāvīgo izmantošanu. Šie rīki palīdz uzņēmumiem un tiesībaizsardzības darbiniekiem atrast un aizturēt nolaupītājus. Lai gan dažas no šīm sistēmām dažos štatos jau bija ieviestas un tās izmantoja noteikti uzņēmumi, AIZSARDZĪBAS akts noteica nacionālos parametrus šīm programmām. Ar šo likumu tika izveidots arī “Sūzenas likums”, kas mainīja likumus, kas noteica nogaidīšanas periodu, kas vajadzīgs, lai ziņotu par personu, kas vecākas par 18 gadiem, pazušanu, un tā vietā noteica, ka gaidīšanas laiks attiecas tikai uz personām, kas vecākas par 21 gadu.
Viens no strīdīgākajiem PROTECT likuma aspektiem bija “virtuālās bērnu pornogrāfijas” noteikšana kā nelikumīga. Pirms šī akta pieņemšanas varētu būt grūti saukt pie atbildības kādu, kurš glabājis bērnu pornogrāfiju datorā, jo apsūdzētais varēja apgalvot, ka digitālajos attēlos nav iespējams noteikt personas patieso vecumu. AIZSARDZĪBAS likums noteica virtuālās bērnu pornogrāfijas glabāšanu, kuras dalībnieki nepārprotami ir domāti bērniem neatkarīgi no faktiskā vecuma, kā noziegumu. Ir bijuši uzbrukumi šai nodarījuma daļai, jo to, iespējams, var izmantot, lai sauktu pie atbildības kādu, kam pieder materiāli, kuros nav attēloti bērni, bet kurā persona šķiet jaunāka, nekā viņš vai viņa patiesībā ir.