Kognitīvās spēles ir spēles un vingrinājumi, kas paredzēti, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot izziņu. Šīs spēles var izmantot dažādos iestatījumos. Bērni dažreiz tiek pakļauti kognitīvām spēlēm, lai stimulētu mācīšanos un sagatavotu viņus, piemēram, klases videi, savukārt šādas spēles var izmantot ar insulta, traumatiskas smadzeņu traumas un citu neiroloģisku notikumu upuriem, lai veicinātu atveseļošanos. Daži cilvēki arī vienkārši izbauda izziņas spēles kā atpūtas aktivitāti, kas var būt noderīga arī prātam.
Šīs spēles pēc būtības ir ļoti dažādas. Izziņa, domāšanas process, prasa aktivitāti dažādos smadzeņu reģionos, jo smadzenes reaģē uz stimuliem un apstrādā informāciju. Kognitīvās spēles ir paredzētas, piemēram, uzlabo refleksus, palīdz cilvēkiem mācīties, veicina kritisko domāšanu un palīdz cilvēkiem ar modeļu asociācijām. Izziņas spēli var izmantot arī, lai palīdzētu kādam apgūt svešvalodu, iegaumēt materiālus vai veikt citas ar mācīšanos saistītas darbības.
Tas, vai kognitīvās spēles ir patiesi izdevīgas, ir diskusiju jautājums. Patiesība droši vien slēpjas kaut kur pa vidu; ne visas spēles, kas apzīmētas kā “kognitīvās spēles”, patiešām stimulē izziņu, taču arī kognitīvās spēles nav pilnīgi bezjēdzīgas. Šķiet, ka dažos pētījumos darbs ar dažām spēlēm uzlabo izziņu, un daži pētījumi arī liecina, ka dažādi cilvēki reaģē atšķirīgi. Piemēram, spēle, kas saistīta ar vizuāliem stimuliem, var uzlabot viena cilvēka izziņu, bet citam neko nedarīt.
Kognitīvo spēļu piemēri ir datorspēles, vingrinājumi datorā, zibatmiņas kartes, galda spēles, fiziskas mīklas un dažas fiziskas aktivitātes. Viena no kognitīvo spēļu priekšrocībām ir tā, ka tās var pielāgot indivīdam, kas var būt īpaši svarīgi, ja tās izmanto terapeitiskā vidē. Piemēram, insulta upuris ar redzes traucējumiem var gūt labumu no terapeita vadītām spēlēm un aktivitātēm, kas stimulē citas maņas, savukārt mazam bērnam, kuram nepatīk mierīgi sēdēt, varētu patikt fiziskas aktivitātes, piemēram, puzles, kas var arī uzlabot smalkās motorikas. papildus problēmu risināšanā iesaistīto smadzeņu zonu aktivizēšanai.
Apgalvojumi uz kognitīvo spēļu iepakojuma ir diezgan neuzticami. Profesionāļiem, piemēram, neirologiem un attīstības psihologiem, var būt ieteikumi par konkrētām spēlēm, kuras, viņuprāt, ir noderīgas. Šīs spēles var ietvert darbības, kurās nav jāiegādājas nekādi produkti, piemēram, mnemonikas veidošana mājās ar mazu bērnu, lai palīdzētu bērnam mācīties un apstrādāt klasē apgūto materiālu.