Kas ir smadzeņu farts?

Tiem cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši īslaicīgu saprāta zudumu vai aizmāršīgu “mēles galu”, ir ļoti precīzs — ja neelegants — termins: smadzeņu farts. Tas var būt vai nu nepārdomāts brīdis, kad cilvēks uz laiku aizmirst savus apstākļus pirms runas, vai arī tas var būt tā sauktais “vecākais brīdis”, kad nevar uzreiz atsaukt atmiņā pazīstamu domu vai vispārzināmu daļu. Vadītājam var būt, piemēram, uz šosejas, un viņš brauc tieši garām pazīstamai izbrauktuves rampai.

Daudzi cilvēki piedzīvo šāda veida izlaidumus ikreiz, kad uz laiku zaudē garīgo uzmanību vai koncentrēšanos uz konkrēto lietu. Šajā nekoncentrētajā brīdī darbinieks var aizmirst, ka runā ar savu priekšnieku, vai pieredzējis tehniķis var aizmirst pamata daļas vai instrumenta nosaukumu. Dažreiz cilvēks var pārvarēt notikumu un turpināt iesākto uzdevumu, bet citreiz viņam var nākties tikt galā ar sekām, pirms dzīve var atgriezties normālā ritmā.

Termins smadzeņu farts tautas valodā ir salīdzinoši jauns, taču pēkšņa ķermeņa gāzu izdalīšanās, kas pazīstama kā fart, tā nav. Daži avoti uzskata, ka aprakstošais, bet nedaudz skatoloģiskais termins ir garīgs ekvivalents zarnu vēdera uzpūšanās uzbrukumam. Tādā pašā veidā, kā ķermenis laiku pa laikam izdala nevēlamu gāzes uzliesmojumu, smadzenes var radīt diemžēl laikus aizmirstības vai nefiltrētu domu burbuli. Šis nekontrolējamais domu burbulis var īslaicīgi būt aizskarošs vai apkaunojošs, taču tam vajadzētu izkliedēt tikpat ātri, kā tas izveidojās.

Citi norāda, ka šis termins ir rupjš medicīniskā termina infarkts sabojāts, atsaucoties uz pēkšņu asinsvadu plīsumu, kas var izraisīt insultu vai citus nopietnus traucējumus. Smadzeņu infarkta pārciesšana var izraisīt tādus pašus īstermiņa atmiņas zudumus vai nepiemērotus uzliesmojumus.

Neatkarīgi no tā, vai to sauc par smadzeņu farsu, vecāka gadagājuma brīdi vai vēl apšaubāmāku “DRS slimību”, īslaicīgs īslaicīgas atmiņas zudums vai gadījuma rakstura improvizēts uzliesmojums ir pilnīgi dabiski un saprotami. Ļoti maz cilvēku var izdzīvot visu savu dienu, nepiedzīvojot vismaz vienu aizmāršības mirkli, tāpēc parasti ir pieņemami neformālā vidē ļoti atvainoties un doties tālāk.