Adenozīns ir dabiski sastopams organisks savienojums, kas ir svarīgs dzīvo organismu, tostarp cilvēku, bioķīmijai. Tas arī palīdz regulēt uzbudinājumu un miegu un aizsargā šūnas no bojājumiem. Turklāt tā ir vairāku lielāku, radniecīgu molekulu sastāvdaļa, kam ir svarīgas funkcijas, piemēram, intracelulāra ziņojumapmaiņa un enerģijas nodrošināšana vielmaiņai. Medicīnā to dažreiz ievada arī intravenozi, lai ārstētu sirds slimības. Tā ķīmiskā formula ir C10H13N5O4.
Tas ir ķīmiskās vielas veids, ko sauc par purīna nukleozīdu, termins, kas raksturo tā molekulāro struktūru. Purīna savienojumi sastāv no divām savienotām gredzenveida atomu struktūrām, ko sauc par aromātiskajiem gredzeniem, kuriem ir neparasti augsta ķīmiskā stabilitāte. Nukleozīds ir savienojums, kurā savienojums, ko sauc par nukleobāzi vai vienkārši bāzi, ir saistīts ar ribozes (C5H10O5) vai dezoksiribozes (C5H10O4) molekulu, kas abi ir vienkārši cukuri vai monosaharīdi. Adenozīns sastāv no ribozes, kas apvienota ar purīna adenīnu (C5H5N5).
Vielas daudzums organismā pakāpeniski palielinās nomoda stundās. Tā kā tas kavē nervu sistēmu, tas galu galā sāk izraisīt miegainību un, visbeidzot, miegu, un šajā brīdī ķīmiskās vielas daudzums organismā atkal sāk samazināties. Daļēji kofeīna (C8H10N4O2) kā stimulatora efektivitātes iemesls ir tas, ka kofeīns var saistīties ar tiem pašiem receptoriem šūnās un tādējādi traucē augsta adenozīna līmeņa normālu iedarbību. Adenozīna līmenis asinsritē ievērojami palielinās arī vietās, kas cieš no iekaisuma vai ierobežotas asins vai skābekļa piegādes, kur ķīmiskā viela palīdz mazināt iekaisumu un novērst šūnu bojājumus.
Vairākas svarīgas ķīmiskas vielas organismā sastāv no adenozīna, kas apvienots ar vienu vai vairākām fosfātu grupām. Adenozīna monofosfāts (C10H14N5O7P) ir ķīmiskas vielas veids, ko sauc par otro vēstnesi, kas pārraida ķīmiskos ziņojumus no šūnas ārpuses uz iekšpusi. Adenozīna trifosfāts (C10H16N5O13P3) jeb ATP ir svarīgs ķermeņa ķīmiskās enerģijas avots un nodrošina daudzus vielmaiņas procesus ar enerģiju, kas izdalās, sadaloties ķīmiskajām saitēm. Adenozīna difosfāts (C10H15N5O10P2) rodas, sadaloties ATP, un to var pārstrādāt, lai iegūtu vairāk ATP, izmantojot enerģiju, kas iegūta no pārtikas dzīvniekiem vai fotosintēzes augos.
Tam ir arī medicīnisks pielietojums. Ievadot asinsritē, tas palēnina sirdsdarbības ātrumu, jo tas elektriski iedarbojas uz atrioventrikulāro mezglu, kas regulē sirdsdarbību, un kavē neirotransmitera norepinefrīna izdalīšanos. Tas arī izraisa gludo muskuļu audu atslābināšanos un paplašināšanos ap artērijām. Adenozīnu ārsti lieto, lai identificētu artēriju nosprostojumus vai sirdsdarbības traucējumus. Tas var būt arī efektīvs līdzeklis dažos patoloģiski paātrinātas sirdsdarbības vai tahikardijas gadījumos.