Superorganisms ir jebkurš atsevišķu organismu kopums, kas uzvedas kā vienots organisms. Superorganisma locekļiem ir ļoti specializēti sociālie kooperatīvie instinkti, darba dalīšana, un viņi nespēj izdzīvot ļoti ilgi prom no sava superorganisma. Superorganisma standartpiemērs ir skudru saime, bet ir arī daudzi citi — termītu pilskalni, bišu stropi, lapseņu ligzdas, koraļļu rifi, sēņu kolonijas, ģenētiski identisku koku birzis u.c.
Daži ir minējuši, ka katrs cilvēks ir superorganisms, jo katrā tipiskā cilvēkā ir vairāk nekā 1013 līdz 1014 mikroorganismu, kas veic dažādus uzdevumus, bet galvenokārt palīdz gremošanu. Mikroorganismu skaits cilvēka organismā pārsniedz mūsu šūnas vairāk nekā 10 pret 1, un to ģenētiskais materiāls pārsniedz mūsējo skaitu par 100 pret 1. Daudzi no tiem nav izolēti vai pētīti. Cilvēka mikrobioma projekts, 115 miljonu ASV dolāru vērtais Nacionālo veselības institūtu projekts, kura mērķis ir identificēt un raksturot pēc iespējas vairāk šo mikroorganismu, tostarp baktērijas, arhejas un vīrusus.
Ikoniskajā superorganismā, skudru kolonijā, ir specializētas skudras, kas veic dažādus uzdevumus. Karavīra skudras, lai aizstāvētu koloniju, darba skudras, lai savāktu pārtiku, skudras karaliene, lai dētu olas utt. Termītu pilskalni ir līdzīgi. Termīti faktiski būvē sarežģītus katedrāļu pilskalnus, kas ārkārtējos gadījumos var sasniegt 9 m (30 pēdas) augstumu. Visas šīs kolonijas darbojas kā vienotas vienības. Karavīru skudras var labprāt upurēties, lai aizsargātu ligzdu, kas ir neparasta dzīvnieku uzvedība, ko evolūcija parasti ir veidojusi pašsaglabājošai.
Koraļļu rifi dažkārt tiek uzskatīti par superorganismiem, jo tie veido nepārtrauktu dzīvnieku masu. Tāpat kā citiem superorganismiem, rifu veidojošajiem organismiem ir ļoti līdzīgas, ja ne identiskas ģenētiskās struktūras. Lai gan koraļļu dzīvnieki rifā aktīvi nesadarbojas, to klātbūtne kā dzīvotne visdažādāko dzīvnieku daudzveidībai ienes tik daudz barības vielu, ka šie dzīvnieki, ja arī negribot, sadarbojas. Rifi ir pastāvējuši, atskaitot dažas spraugas, kopš kembrija ēras sākuma, aptuveni pirms 542 miljoniem gadu.
Daži domātāji cilvēku informācijas tīklus ir nedaudz izdomāti nosaukuši par globāla superorganisma pazīmēm, taču tas nav īsti pareizi, jo cilvēki nav attīstījušies, lai sadarbotos tik lielā skaitā. Lielāko daļu mūsu vēstures cilvēki ir sadarbojušies 100-200 cilvēku hierarhiskās ciltīs, kur katrs indivīds ir ļoti ieinteresēts, genofonds ir daudzveidīgs un sadarbība nav nevainojama. Pasaules populācijas, kas pārsniedz 5 miljonus, ir salīdzinoši nesena parādība, un cilvēkiem nav bijis laika attīstīties, lai iegūtu superorganismu veidojošo locekļu pazīmes. Turklāt šajā virzienā nav aktīva atlases spiediena.