Kas ir etilparabēns?

Etilparabēns ir hidroksibenzoskābes etilesteris. Hidroksibenzoskābes savienojumi ir vairāk pazīstami kā parabēni, kurus izmanto kā konservantus kosmētikā, farmācijā un kā pārtikas piedevu, lai kavētu sēnīšu augšanu. Parabēni ir atrasti arī krūts vēža audzējos. Lai gan tas tiek uzskatīts par drošu ļoti zemās koncentrācijās no 0.04% līdz 0.08%, ko parasti izmanto produktos, vairāki pētījumi liecina par saikni starp parabēniem un krūts vēzi.

Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) Amerikas Savienotajās Valstīs ir atklājusi, ka parabēni spēj atdarināt sievietes hormona estrogēnu cilvēka organismā. Tomēr pierādījumi liecina, ka šī ietekme ir niecīga un nepalielina dabisko estrogēnu līmeni. Neskatoties uz tik pozitīviem zinātniskiem atklājumiem par etilparabēna drošību un toleranci pašlaik izmantotajā koncentrācijas līmenī, tas ir viens no daudzajiem sintētiskajiem konservantiem, kura lietošanu ražotāji cenšas samazināt. Daudzi kosmētikas produkti tagad tiek tirgoti kā bez parabēniem, lai izvairītos no iespējamām briesmām, ko rada ķīmiskās vielas.

Vairākus savienojumus, kas saistīti ar etilparabēnu, izmanto arī kā konservantus uz fungicīdu bāzes. Metilparabēns ir radniecīgs ķīmiskais konservants, ko bieži izmanto, lai kavētu Drosophila kāpuru, ko parasti sauc par augļu mušas, augšanu pārtikā. Propilparabēns ir vēl viens ar parabēnu saistīts savienojums, ko izmanto kā fungicīdu, un tā unikālā īpašība ir dabā sastopama ķīmiska viela, kas atrodama daudzos augos un dažās kukaiņu sugās. Butilparabēnu bieži izmanto medicīnā kā citu parabēnu savienojumu grupas atvasinājumu.

Strīdi par etilparabēnu saturošu produktu drošību var turpināties kādu laiku, jo pētījumi par tā nelabvēlīgo ietekmi ir nelieli un ierobežoti. 2004. gada pētījumā, kas publicēts Journal of Applied Toxicology, tika atklāts, ka 60% krūts audzēju bija centrēti nelielā apgabalā netālu no paduses, kur visbiežāk tiek lietots dezodorants. No 20 pētītajiem ļaundabīgo krūts audzēju gadījumiem 18 gadījumos audzēja šūnās bija augsta parabēnu koncentrācija.

Mēģinājumi aizstāt etilparabēnu nozarēs, kas uz to paļaujas, ir noveduši pie fenoksietanola izstrādes, kas kalpo gan kā konservants, gan kā smaržvielu sastāvdaļa. Paradoksāli, bet šķiet, ka fenoksietanolam ir plašāks risks nekā etilparabēnam un citiem parabēniem, kurus tas paredzēts aizstāt. Par krēmiem, kas satur fenoksietanolu, izteikti brīdinājumi par tā iespējamo toksisko ietekmi uz imūnsistēmu un nereproduktīvajiem orgāniem. Japānā un Eiropas Savienībā pastāv fenoksietanolu saturošu produktu lietošanas un marķēšanas ierobežojumi. Tomēr pētījumi Kanādā attiecībā uz tās tendenci uz bioakumulāciju cilvēka organismā nav pierādījuši nekādu risku.