Akustiskā traucēšana būtībā ir rīks, ko izmanto, lai nosūtītu audio signālus, kurus var izmantot, lai traucētu klausīšanās ierīces vai padarītu ieroci nespējīgu reaģēt uz jebkāda veida tālvadības pulti. Tas galvenokārt ir izstrādāts kā kara laika aizsardzības pasākums, un to mūsdienās parasti izmanto augstas drošības situācijās. Līdzās izmantošanai privātuma nodrošināšanai uzņēmējdarbības vidē, šī tehnoloģija tiek izmantota arī vairākās citās profesijās.
Akustiskās traucēšanas ierīču pamatdarbība ir saistīta ar apzinātu elektronisku vai akustisku signālu starojuma lauka izveidi, kas bloķēs vai vismaz aizsegs visus invazīvos signālus, kas ļautu kontaktēties no punkta uz punktu. Būtībā lauks padarītu neiespējamu klausīties attālu sarunu, bieži radot plašu baltā trokšņa joslu. Tajā pašā laikā tas pats akustiskās traucēšanas princips kavētu iespēju attālināti darbināt elektriskās vai mehāniskās ierīces, jo saziņa ar ierīci nebūtu iespējama.
20. gadsimta vidū ieroču sistēmas kļuva arvien sarežģītākas. Viens no jauninājumiem bija elektroakustisko signālu izstrāde, ar kuriem varēja attālināti vadīt raķetes. Izmantojot noteiktas frekvences, bija iespējams kontrolēt raķetes virzienu, kā arī izmantot audio secību ierīces detonēšanai. Lai tiktu galā ar šāda veida ieročiem, tika izveidotas akustiskās traucēšanas ierīces. Būtībā traucēšanas process ietvēra īstā frekvences atrašanu, lai padarītu raķeti neefektīvu vai vismaz mainītu ierīces gaitu, lai tā detonētu salīdzinoši neapdzīvotā vietā.
Lietojumprogrammās, kas nav saistītas ar cīņu, daudzi uzņēmumi izmanto akustisko traucēšanu, lai nodrošinātu konferenču telpu vai slēgtu telpu no iespējas tos uzraudzīt ar attālinātām klausīšanās ierīcēm. Mūsdienās ir pieejams jaudīgs akustiskās traucēšanas aprīkojums, kas nodrošinās pārklājumu nelielā apgabalā (dažreiz saukts par punktveida traucēšanu), kā arī plašāku apgabalu. Privātie patērētāji var iegādāties arī akustiskās traucēšanas iekārtas mājām, kurām ir ierobežots diapazons.