Runājot par datoriem un programmatūru, vārds saturs bieži attiecas uz digitālajiem failiem datorā. Digitālie faili var būt dažādu veidu: piemēram, digitālais audio, digitālās klipkopas, digitālie fonti, digitālie attēli, digitālās fotogrāfijas, digitālie video, digitālie teksta faili un digitālā animācija. Satura bibliotēka var attiekties vai nu uz visu lietotāja multivides failu kolekciju, vai uz to failu apakšsadaļu, kas ir apvienoti pēc veida; programmatūra, ar kuras palīdzību tie tika izveidoti; vai, piemēram, lietojumprogramma, ar kuru tie tiek piekļūti, rediģēti vai atskaņoti. Pat lietotāja lietojumprogrammu kolekciju varētu saukt par satura bibliotēku.
Satura bibliotēkas kalpo dažādiem mērķiem. Dažas no tām ir materiālu kolekcijas, kuras ir izveidojis lietotājs. Piemēram, grafiķim būtu attēlu bibliotēka. Komponistam būtu kompozīciju bibliotēka, bet fotogrāfam – fotogrāfiju bibliotēka. Dažādām lietojumprogrammām ir arī satura bibliotēkas. Mūzikas nošu programmām var būt pievienota skaņu bibliotēka. Ilustrāciju programmās var būt klipkopu kolekcija.
Satura bibliotēkas veido arī lietotāji, kad viņi vāc vai iegādājas digitālos materiālus. Piemēram, lietojumprogramma iTunes® ir veidota, balstoties uz vienas vai vairāku bibliotēku izveidi, kas varētu ietvert mūziku, filmas, aplādes un citus multivides failus. Satura bibliotēku var izveidot arī, iegādājoties vairākus fontus, zvana signālus vai spraudņus vai atrodot tos bez maksas un lejupielādējot.
Bibliotēkas vērtība ir gan tās satura esamība, gan tās satura drošība un satura pieejamība. Tas nozīmē, ka satura bibliotēku dublēšana ir daļa no to vērtības nodrošināšanas. Dublējumkopijas var būt CD-ROM vai DVD formātā, vai arī USB zibatmiņas diskā vai ārējā cietajā diskā. Tas var būt noderīgi arī, lai iekšējais cietais disks netiktu pārāk pilns.
Pieejamība nozīmē, ka satura atrašanās vietu bibliotēkā var viegli identificēt, lai saturam varētu piekļūt, to izmantot un atskaņot pēc vajadzības. Kad satura bibliotēka sasniedz noteiktu izmēru, parasti ir nepieciešama kāda veida organizācija, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi saturam. Tas var ietvert vairāku kategorizēšanas sistēmu piemērošanu. Piemēram, fotogrāfijas var identificēt pēc izcelsmes vietas un datuma, notikuma nosaukuma un objekta, tostarp cilvēku, identifikācijas. Cita veida saturam var pietikt ar labi izvēlētiem failu nosaukumiem un mapju sistēmām, lai tie būtu labā kārtībā.