Atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, lingvistiskās iespējas un skatījuma Skandināvija ir visvairāk mulsinošs, savstarpēji aizstājams un bieži vien strīdīgs termins. Šķiet, ka neeiropieši viegli neapzinās skandināvu jautājuma neprecīzo raksturu. Tomēr eiropieši ar savu dedzīgo tradīciju atbalstu un maniakālo uzticību precizitātei un kategorizēšanai ātri izlabo nevietā “skandināviskā” definīciju. Tomēr viņi tik ātri nepamana, ka vārds Skandināvija parasti tiek nepareizi uzrakstīts kā Skandināvija.
Ģeogrāfiski termins Skandināvija attiecas uz Skandināvijas pussalu. Šī pussala ir Eiropas kontinenta tālākais ziemeļu reģions, un Skandināvijas pussalas galējie ziemeļu apgabali sniedzas līdz Antarktīdai. Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas valstis, konkrēti, Somijas ziemeļu daļa, veido Skandināvijas pussalu; tāpēc šo tautu pilsoņi uzskata sevi par īstiem skandināviem.
Lapzemieši, Skandināvijas pussalas arktisko reģionu apdzīvotās tautas tradicionāli ziemeļbriežus audzējuši kā lauksaimniecības dzīvniekus. Ziemeļbrieži, protams, ir Ziemassvētku vecīša leģendas neatņemama sastāvdaļa, tādējādi veicinot mītu, ka šis jautrais vecais vīrs dzīvo Ziemeļpolā. Tomēr Skandināvijas pussalas iedzīvotāji apstrīdēs jebkādus ārvalstu apgalvojumus, ka Santa ir skandināvis, Ziemeļpolu no Skandināvijas pussalas atdala Arctic Sea.
Vēsturiski valoda, šķiet, ir bijusi galvenais faktors, kas noteica dažādas tautas vai tautas par skandināviem. Termins Skandinavien ir kopīgs zviedru, norvēģu un dāņu valodām, un mūsdienās tas ir kopīgs Skandināvijas valstu apzīmējums. Tomēr Somija, Fēru salas un Islande joprojām ir iekļautas skandināvu valodu sajaukumā, pareizi vai nē, jo to valodas ir līdzīgas Skandināvijas pussalā lietotajām valodām.
Dažādās pasaules vārdnīcas neko daudz nedod, lai noskaidrotu jautājumus, kas saistīti ar Skandināvijas galīgo atšķirību. Gandrīz katrā vārdnīcā ir vienisprātis, ka Norvēģija, Zviedrija un Dānija ir patiesas skandināvu valstis, taču ar to vienošanās beidzas. Šķiet, ka nav noteikti kritēriji, lai iekļautu vai izslēgtu Somiju, Islandi un/vai Fēru salas, kā arī citas mazākas teritorijas un īpašumus dažādās Skandināvijas vārdnīcas definīcijās.
Ziemeļu ūdeņus vēl vairāk duļķo fakts, ka 20. gadsimta sākumā politiskās, sociālās un kultūras līdzības starp Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Somiju un Islandi ietvēra tā saukto “Ziemeļvalstu labklājības valsti”. Tādējādi tiem, kas atrodas ārpus Skandināvijas pussalas, ir vispārpieņemta terminu “ziemeļvalsts” un “skandināvijas” savstarpēja apmaiņa. Šķiet, ka atkarībā no Ziemeļvalstu labklājības valsts svārstīgā politiskā un kultūras korektuma somi, dāņi un islandiešu tautas uzskata sevi par skandināviem vai ziemeļniekiem. Diemžēl Ādolfa Hitlera valdīšanas laikā Vācijā jēdziens “ziemeļvalsts” ieguva ilgstošu slava.