Fonēmiskā transkripcija ir sistēma, ko izmanto burtu vai simbolu izmantošanai, lai attēlotu skaņas runā. Tas neapšaubāmi atšķiras no labāk zināmās fonētiskās transkripcijas. Fonēmiskā transkripcija sniedz mazāk informācijas nekā fonētiskā transkripcija, un tās mērķis ir tikai aptvert informāciju, kas nepieciešama, lai izvairītos no neskaidrībām.
Fonētiskās un fonēmiskās transkripcijas pamats ir fonēma. To definē kā mazāko vārda skaņas daļu, ko var skaidri definēt kā atsevišķu skaņu, kas var ietekmēt cilvēka teiktā nozīmi. Tas dažādās valodās var atšķirties. Piemēram, angļu valodā atšķirībai starp “d” un “t” vārdiem “dime” un “time” jābūt skaidri atšķiramai, un ar to pietiek, lai mainītu nozīmi. Dažās citās valodās abas skaņas tiktu izrunātas vienādi, kas nozīmē, ka abus vārdus nevarētu atšķirt.
Fonētiskās transkripcijas mēģina attēlot skaņas kā burtus un simbolus, ļaujot cilvēkiem zināt, kā vārds tiek izrunāts, to nedzirdot. Visizplatītākā vieta, kur cilvēki redzēs fonētisko transkripciju, ir vārdnīcas. Daudzās transkripcijās tiek izmantots standartizēts simbolu kopums, kas nozīmē, ka cilvēki var lasīt un saprast vārdu izrunu neatkarīgi no valodas, kurā viņi runā.
Šādas transkripcijas parasti tiek klasificētas kā plašas vai šauras. Vienkārši sakot, jo šaurāka ir transkripcija, jo precīzāk simboli atspoguļo izrunas faktisko skaņu. Trūkums ir tāds, ka parasti ir nepieciešams vairāk simbolu, kas gan pagarina transkripciju, gan samazina to cilvēku skaitu, kuri var izmantot sistēmu, jo viņi zina visus simbolus. Fonēmisko transkripciju var klasificēt kā ļoti plašu fonētisko transkripciju, vai arī kā nefonētisku transkripciju vispār. Tas ir tāpēc, ka tas vienkārši pārraida skaņu un sniedz maz vai nesniedz nekādu papildu informāciju.
Konkrēti, fonēmiskā transkripcija nenošķir allofonus, kas ir divas skaņas, kas ir tehniski atšķirīgas, bet kur šī atšķirība nav saziņas problēma. Piemēram, “p” skaņas “penny” un “spend” tehniski tiek izrunātas atšķirīgi, un tāpēc fonētiskajā transkripcijā tās parasti tiek uzskaitītas atšķirīgi. Ja abas skaņas tiktu apmainītas, abi vārdi klausītājam varētu šķist nedaudz dīvaini, taču tie joprojām būtu skaidri un neviens netiktu sajaukts ar citu vārdu. Tas nozīmē, ka tie ir alofoni, un tāpēc fonēmiskajā transkripcijā abi ir norādīti vienādi.
SmartAsset.