Kāda ir saistība starp deficītu un iespēju izmaksām?

Trūkums un alternatīvās izmaksas ir divi savstarpēji saistīti jēdzieni ekonomikā, jo uzņēmumiem bieži ir jāizvēlas starp ierobežotajiem resursiem. Vairumā gadījumu ekonomiskie resursi nav pilnībā pieejami visu laiku neierobežotā skaitā, tāpēc uzņēmumiem ir jāizdara izvēle, kādus resursus izmantot ražošanas laikā. Alternatīvās izmaksas atspoguļo alternatīvu, kas tiek atteikta, izvēloties vienu resursu, nevis citu. Šiem diviem jēdzieniem ir tieša saikne, jo, piemēram, uzņēmumi preču ražošanai var izmantot zemākas kvalitātes, bet pieejamākus resursus.

Izvēle ir viena no visizplatītākajām darbībām ekonomikā. Gan privātpersonām, gan uzņēmumiem ir jāizlemj, kādus priekšmetus izmantot, piepildot vajadzības un vēlmes, kas raksturīgas visām ekonomikas pusēm. Trūkums var likt izdarīt izvēli, jo resursi sāk izsīkst. Piemēram, zāģmateriālu ražotājam var būt nepieciešams izvēlēties, kādus kokmateriālus iegūt, jo dažas sugas kļūst nepieejamas.

Iespējas izmaksas ietver klasisko definīciju par nākamās labākās alternatīvas izvēli. Piemēram, mēbeļu ražotājs varētu vēlēties izmantot sarkankoka zāģmateriālus, lai izveidotu guļamistabas komplektu. Tā kā vietējiem zāģmateriālu ražotājiem trūkst pietiekama apjoma sarkankoka koksnes pārdošanai, ražotājam ir jāizmanto ķiršu koksne. Tāpēc alternatīvās izmaksas ir sarkankoka koksne, ko mēbeļu ražotājs vispirms vēlējās. Trūkums un alternatīvās izmaksas parasti var būt lielākais izvēles virzītājspēks, jo uzņēmums nespēj turpināt ražot noteiktas preces ilgtermiņā.

Tie abi ir sastopami arī brīvā tirgus ekonomikas indivīdu dzīvē. Patērētājs, piemēram, varētu vēlēties pavisam jaunu personālo datoru ar noteiktu operētājsistēmu un programmatūras komponentiem. Tomēr vienīgā problēma ir tā, ka šis dators nav plaši pieejams, padarot vienumu ekonomiski ierobežotu. Patērētājam ir jāatrod nākamā labākā alternatīva, kas atspoguļo ekonomisku izvēli un alternatīvās izmaksas. Alternatīvais personālais dators darbosies lieliski, taču tā nav patērētāja pirmā izvēle.

Standarta ekonomikas teorija apgalvo, ka katrs patērētājs ir racionāls indivīds. Tāpēc deficīta un alternatīvo izmaksu jēdziens nosaka, ka privātpersonas un uzņēmumi vajadzības gadījumā izvēlēsies nākamo labāko ekonomisko iespēju. Piemēram, uzņēmums var neizvēlēties alternatīvu ekonomisko resursu, ja vēlamais resurss ir ierobežots. Uzņēmums varētu vienkārši atteikties no konkrētā produkta ražošanas. Šajā variantā alternatīvās izmaksas nepastāv, jo uzņēmums izvairījās no nākamās labākās alternatīvas.

SmartAsset.