Rokas veidnes ir skulptūras, kas izgatavotas no ķermeņa daļas, parasti rokas vai pēdas, un tiek izlietas kā piemiņas veids. Lai gan termins “rokas veidne” apzīmē noteiktu ķermeņa daļu, roku veidnes tiek izmantotas arī kāju, grūtnieču vēderu, seju, mazuļu skulptūru veidošanai, un tās var izmantot mājdzīvnieku ķepu veidņu veidošanai. No tiem pat var izgatavot nāves maskas.
Roku veidnes parasti izgatavo, sagatavojot maisījumu, kurā ievieto roku vai citu ķermeņa daļu. Maisījums sacietē stingrā, bet elastīgā lējuma veidā, lai piedēkli varētu viegli noņemt. Tālāk veidnes aizpildīšanai izmanto citu ģipša vai vaska maisījumu. Kad tas ir sacietējis, ģipsis tiek saplaisājis un tiek atklāta jaunā rokas veidne. Rezultāts ir trīsdimensiju veidne no jebkuras ķermeņa daļas, kas tika atlieta. Tā kā maisījumus bieži izmanto bērniem, materiāls, ko izmanto roku veidņu izgatavošanai, bieži ir izgatavots no algināta, materiāla, kas izgatavots no jūraszālēm.
Ir pieejami gan roku veidņu komplekti, gan profesionāļi, kas var izgatavot šīs figūras. Veidnes var izgatavot no jebko, sākot no pieaugušo līdz bērnu piedēkļiem. Bērēs no mirušā var izgatavot veidnes. Ir zināms, ka vecāki ir izgatavojuši veidnes, kas tur savu mirušo bērnu. Ir iespējams pat uzliet nedziedināmi slima tuvinieka roku veidni, lai pēc viņa aiziešanas viņa atmiņa dzīvotu.
Roku veidnes var īpaši novērtēt jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā, kur tās var izmantot kā piemiņu par bērna uzturēšanos vai mācību līdzekli. Alginātu var lietot maziem zīdaiņiem, jo tas nav toksisks un žūstot ir elastīgs. Ja bērnam ir slimība, kas izkropļo roku formu, rokas veidni var izmantot kā vizuālu palīglīdzekli, mācījot tos, kas iet medicīnas profesijā. Rokas veidnes ir izmantotas pat līdzekļu vākšanas iekārtās, kur tās tiek izlietas bronzā un pārdotas.