Gabardīns jau sen ir audumu izvēle, kas nāk prātā, kad dienas kārtība ir izturība un stils. Šeit ir daži vēsturiski dati par gabardīna radīšanu, tā ražošanu un dažiem auduma biežākajiem lietojumiem.
Tomass Bērberijs radīja gabardīnu 19. gadsimta otrajā pusē. Kā Burberry modes nama Beisingstokā dibinātāja ideja bija radīt daudzpusīgu audumu maisījumu, kas labi izturētu lielu nodilumu. Iedvesmu un nosaukumu savam jaunajam audumam Burberry smēlies no viduslaiku gaberdīnas. Gabardina bija brīvi un gari apģērbi, kas tika valkāti pāri pusgarajām biksēm un blūzēm. Parasti ubagi tos izmantoja papildu aizsardzībai pret elementiem. Bieži vien gabardīnas bija sasietas ap vidukli.
Lai izveidotu savu jauno materiālu, Burberry nāca klajā ar cieši austu audumu, kas lielā mērā balstījās uz ķemmvilnas vilnu. Vilnas pinums vienā pusē bija samērā gluds, bet no otras puses – rievotas. No aušanas viedokļa tas padarīja gabardīnu par sarža audumu.
Burberry izmantoja jauno audumu, lai ražotu vairākus apģērbus, kas ātri piesaistīja sabiedrības uzmanību. Sarža kostīmi un bikses kļuva par iecienītākajiem vīriešiem, kā arī sievām un mājas darbiniekiem, kas bija atbildīgi par to, lai uzvalki vienmēr būtu vislabākajā stāvoklī. Gabardīnam ir tendence noturēt savu formu un pārāk viegli nesaburzīties, kas bija milzīgs pluss ikvienam, kam bija jākopj drēbju skapis.
Laika gaitā gabardīna maisījumi kļuva populāri, auduma maisījumam pievienojot kokvilnu un sintētiskās šķiedras. Citu šķiedru, izņemot vilnu, pievienošana palīdzēja izveidot ļoti spīdīgu audumu, kas joprojām labi darbojās kā sarža pinums. Mirdzums padarīja gabardīnu ideāli piemērotu modes veidošanai gan sievietēm, gan vīriešiem. Līdzās vīriešu uzvalkiem un biksēm gabardīns kļuva par populāru izvēli sieviešu svārkiem un pieskaņotām jakām, biksēm un bikškostīmiem. Abu dzimumu mēteļi mūsdienās ir vēl viens noturīgs gabardīna lietojums.
Atkarībā no gabardīna sastāvā esošajām šķiedrām dažus mūsdienās ražotos apģērbus var tīrīt, izmantojot maigu mazgāšanas ciklu un žāvētāja zemu karstuma iestatījumu. Šos pašus apģērbus labi var mazgāt ar rokām. Tomēr gabardīna maisījumiem, kas lielā mērā atkarīgi no ķemmvilnas vilnas, ir nepieciešama ķīmiskā tīrīšana, lai izvairītos no saraušanās un vispārēja materiāla spējas noturēt formu. Jebkurā gadījumā silts gludeklis, kas iestatīts uz zemu iestatījumu, parasti ir piemērots ātrai nospiešanai, taču ir jāuzmanās, lai neizmantotu pārāk daudz siltuma, jo tas neatgriezeniski sabojās audumu.