Iguānas ir populāri mājdzīvnieki, taču šo dzīvnieku izmitināšanai ir nepieciešama rūpīga plānošana, jo neatbilstoša izmitināšana var novest pie nelaimīgas, neveselīgas iguānas. Pieaugušas iguānas var izaugt līdz sešām pēdām (1.8 metriem) garas. Jebkurā iguānas iežogojumā jāiekļauj telpa vingrošanai, kāpšanas materiāli, vieta, kur gozēties, kā arī nepieciešamie apkures un apgaismes ķermeņi. Ir arī noderīgi plānot ēdiena un ūdens trauku izvietojumu, lai nodrošinātu maksimālu pieejamību.
Pilnībā pieaugušai iguānai nepieciešams būris, kas ir vismaz sešas pēdas (1.8 metri) plats, sešas pēdas (1.8 metri) garš un sešas pēdas (1.8 metri) augsts. Tas nodrošina pietiekami daudz vietas ķirzakai kustēties, vingrot un gozēties. Tirgū ir ļoti maz komerciālu nožogojumu, kas piedāvā pietiekamu telpu, tāpēc daudzi cilvēki paši būvē iguānu novietni, izmantojot tiešsaistē atrodamos plānus. Materiāli ir svarīgs apsvērums, jo klimats ir rūpīgi jākontrolē. Melamīns un dušas dēlis vienkāršo tīrīšanu, savukārt stikls un organiskais stikls ļauj iguānai būt redzamai, neļaujot izplūst karstumam.
Ir svarīgi arī aprīkot jebkuru iguānas novietni ar dažādiem kāpšanas materiāliem. Daudzos būros ir plaši plaukti ar augiem un zariem, kas nodrošina piekļuvi šiem plauktiem. Tā kā pieaugušas iguānas aug diezgan lielas un var būt smagas, visiem kāpšanas materiāliem jābūt izturīgiem un labi nostiprinātiem, tomēr viegli noņemamiem periodiskai tīrīšanai. Vislabākie ir īsti augi un zari, ja tie nesatur ķīmiskas vielas, taču tirgū ir pieejamas akrila un sveķu atdarinājumi, kas ļoti atdarina iguānas dabisko dzīvotni.
Griešanās plauktiem jābūt pietiekami platiem, lai ķirzaka ērti ietilptu, un jāatstāj pietiekami daudz vietas, lai tā varētu piecelties un izstiepties. Saplāksnis ir tipisks materiāls, ko izmanto plauktu sildīšanai, bet neporainas virsmas, piemēram, melamīns, atvieglo sanitāriju. Plauktiem jābūt cieši piestiprinātiem pie sienas un nostiprinātiem no apakšas, un visām asajām malām jābūt noapaļotām, lai izvairītos no savainojumiem. Iguānas iežogojumā jāiekļauj arī norobežota midzeni līdzīga zona, kur iguāna var paslēpties.
Svarīgs ir arī pareizs apgaismojums, jo iguānām ir nepieciešama UVB gaisma, lai sagremotu pārtiku. UVB gaismas ir pieejamas spuldžu vai cauruļu formā, un atkarībā no veida tām jāatrodas 6–8 collu (15.2–20.3 centimetru) robežās no sauļošanās zonas, lai nodrošinātu pareizu absorbciju. Iguānām ir nepieciešamas arī siltuma lampas, kurās tiek izmantotas dažādas kvēlspuldzes, kas uztur vidi no 75 līdz 85 grādiem pēc Fārenheita (24 līdz 29 grādiem pēc Celsija). Iguānas spēj absorbēt siltumu tikai no augšas, tāpēc nav ieteicams izmantot siltuma akmeņus.
Būtu jāplāno arī labs iguānu iežogojums, ņemot vērā apkopi. Pēc iespējas vairāk būra elementu jābūt noņemamiem, lai atvieglotu tīrīšanu un efektīvāku sterilizāciju. Pie piekļuves durvīm ir jābūt skaidrai vietai ēdiena un ūdens bļodām, un visam būrī jābūt ūdensizturīgam. Būra dibenu vislabāk noklāt ar flīzēm vai izturīgu, mākslīgai zālei līdzīgu paklāju; smiltis un paklāju nav ne tikai neiespējami dezinficēt, bet tie rada arī bīstamību, tostarp norīšanas vai ekstremitāšu sapīšanās risku.