Glābšanas nirēji ir atbildīgi par cilvēku glābšanu un zemūdens glābšanas operāciju veikšanu okeānos, upēs un citās ūdens vietās. Personai, kas vēlas kļūt par glābšanas nirēju, vispirms ir jāapmeklē niršanas sertifikācijas kurss. Turklāt daudzus ūdenslīdējus nodarbina valsts aģentūras, piemēram, militārpersonas, krasta apsardze un policija, un tādā gadījumā ūdenslīdējiem var būt jāiziet vispārējā militārā vai policijas apmācība. Šīs pozīcijas parasti prasa, lai pretendenti izietu stingru apmācību un būtu vislabākajā fiziskajā stāvoklī.
Daudzās valstīs vietējās vai nacionālās valdības aģentūras organizē niršanas sertifikācijas nodarbības, kuru laikā dalībniekiem tiek mācītas dažādas niršanas tehnikas. Parasti nodarbību apmeklētājiem ir jābūt spēcīgiem peldētājiem, un dažos gadījumos apmeklētājiem vispirms var būt jānokārto peldēšanas sertifikācijas nodarbību sērija. Pamata niršanas nodarbības ir paredzētas, lai mācītu cilvēkiem nirt atpūtas nolūkos, tāpēc nirējiem glābējiem parasti ir jāapmeklē vairākas arvien grūtākas nodarbības, no kurām dažas atrodas piekrastes reģionos. Šo nodarbību laikā dalībnieki tiek mācīti, kā ilgstoši izdzīvot zem ūdens, kā rīkoties ar mainīgām ūdens straumēm un dažādas citas prasmes.
Papildus dažādu sertifikācijas nodarbību pabeigšanai kādam, kas vēlas kļūt par nirēju, var būt jāapmeklē arī pirmās palīdzības nodarbība. Studentiem tiek mācītas tādas metodes kā sirds un plaušu reanimācija (CPR) un citas pamata medicīniskās vai glābšanas procedūras, kas var būt jāveic personām, kuras tiek izglābtas no ūdenstilpnēm. Daudzi glābšanas nirēji apmeklē arī īstermiņa kursus par stresu vai ārkārtas situāciju pārvarēšanu.
Dažus ūdenslīdējus nodarbina flote, un šiem ūdenslīdējiem vispirms ir jāpabeidz tāda pati militārā pamatapmācība kā citiem jauniesauktajiem. Daudzos gadījumos jūras spēku ūdenslīdējiem jāpavada zināms laiks, strādājot par kuģu vai fregatu apkalpes locekļiem, pirms viņi var pieteikties niršanas lomām. Jūras spēku niršanas kursi parasti ilgst nedēļas vai mēnešus, un apmeklētājiem tiek mācītas pamata niršanas tehnikas, kā arī to, kā reaģēt uz zemūdens ārkārtas situācijām, ar kurām bieži saskaras militārie ūdenslīdēji. Tāpat kādam, kurš vēlas kļūt par nirēju, kas strādā policijā vai krasta apsardzē, pirms pieteikšanās nirēja darbā kādu laiku jāpavada, strādājot citā amatā.
Ūdenslīdējiem ir jābūt pietiekamam fiziskajam spēkam, lai izvilktu no ūdenstilpnēm ievainotus cilvēkus vai smagus priekšmetus. Tāpēc ikvienam, kas vēlas kļūt par glābšanas nirēju, ir jābūt fiziski sagatavotam, un daudzi darba devēji pieprasa, lai pretendenti uz niršanas amatiem izietu stingras fiziskās sagatavotības pārbaudes. Turklāt lielākajā daļā firmu ūdenslīdējiem ir noteiktas minimālā vecuma prasības. Cilvēki ar nelieliem fiziskiem traucējumiem, piemēram, redzes problēmām, augstu asinsspiedienu un citām slimībām, var nespēt strādāt kā ūdenslīdēji, jo darbs ir fiziski un garīgi noslogots.