Berberskinks, saukts arī par Šneidera skinku vai punktoto skinku, ir smagas miesas ķirzakas veids, kura dzimtene ir Āfrikas ziemeļrietumi. Berberu skinkiem ir labāk attīstītas kājas nekā daudzām citām skinku sugām, tāpēc mazinās to tendence izskatīties kā čūskas, nevis ķirzakas. Berberu skinka zinātniskais nosaukums ir Eumeces schneideri.
Parasti spīdīgs, vidējais berbers ir 14–16 collas (30–42 cm) garš. Šiem dzīvniekiem ir biezs ķermenis, gludas zvīņas un īsas, bet pamatīgas kājas. Berberu skinku mugurā ir mazi dzeltenīgi plankumi. To pamatkrāsa parasti ir pelēka vai brūna nokrāsa ar gaišākiem vēderiem, bet tie var mainīties uz gandrīz baltu krāsu, kad temperatūra nokrītas zem 30 grādiem pēc Fārenheita (mīnus 1 grādi pēc Celsija). Šīs ķirzakas var dzīvot pat 20 gadus.
Berberu skinki ierokas smiltīs, lai izveidotu mājas. Viņiem virs ausīm ir zvīņas, kas atgādina ķemmes, kas palīdz novērst smilšu aizsprostojumu ausīs, kad skinki ielien. Šīs ķirzakas parasti sastopamas smilšainās vietās vai krūmāju zemēs, bet arī zālaugu vai lauksaimniecības zemēs. Kā visēdāji viņi ēd gan augus, gan kukaiņus.
Tēviņi ir īpaši agresīvi, bieži uzbrūk viens otram un dažreiz arī mātītēm. Viņi ir visagresīvākie pārošanās sezonā, cīnoties par mātītēm. Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc pavairošanas berberu mātīte dēj trīs līdz 20 olas, kuras viņa saritinās, lai inkubētu apmēram piecas vai sešas nedēļas, pirms tās izšķiļas.
Lai gan tie nav populāri mājdzīvnieki, berberu skinki ir daļa no mājdzīvnieku tirdzniecības. Lielākā daļa šo ķirzaku ir savvaļā nozvejotas un visbiežāk tiek ievestas no Ēģiptes, taču nebrīvē audzētas skinkas vienmēr ir ieteicamas, pērkot mājdzīvnieku. Savvaļā nozvejotie skinki samazina vietējo populāciju skaitu, un tiem parasti ir nevēlami parazīti.
Mājdzīvnieku berberu skinki jāglabā 30 līdz 50 galonu (apmēram 113 līdz 190 litru) tvertnē. Smiltis parasti izmanto kā substrātu vai zemes segumu, taču darbojas arī kūdras sūnas. Tvertnē jāparedz zari kāpšanai un slēptuvēm, kā arī plakans akmens vai baļķis gozēšanai. Ķirzakiem ir nepieciešams pilna spektra apgaismojums, kam jābūt 12 stundu ciklā. Tvertnes temperatūra ir jāuztur 75–80 grādi pēc Fārenheita (24–26.6 grādi pēc Celsija), un sildīšanas zonai jābūt 85–100 grādi pēc Fārenheita (29.4–37.8 grādi pēc Celsija).
Nebrīvē turētie berberu skinki galvenokārt ēd kriketus. Viņi var arī ēst citus kukaiņus, miltu tārpus, dārzeņus, augļus un rozā peles. Šīs ķirzakas var pat barot ar liellopu un kaķu barību.