Valsts valūtas vērtība bieži tiek vērtēta, salīdzinot to ar citu valstu valūtām. Kad viena valsts nolemj samazināt savu naudas vienību vērtību, to sauc par valūtas devalvāciju. Rezultātā spēcīgākas valūtas spēj vairāk iegādāties vājāko valūtu.
Lielākā daļa cilvēku domā par naudu kā par kaut ko tādu, ko izmanto pirkumu veikšanai. Daudzi neuzskata, ka var nopirkt arī naudu. Pasaulē ir daudz dažādu valūtu veidu. Salīdzinot, katram parasti ir atšķirīga vērtība.
Piemēram, viens ASV dolārs (USD) var līdzināties septiņiem Dienvidāfrikas randiem (ZAR). Tas nozīmē, ka, ja persona paņemtu vienu USD uz Dienvidāfriku un to apmainītu, viņa saņemtu septiņus ZAR. Tomēr, ja Dienvidāfrika nolemtu devalvēt savu valūtu, par vienu USD iegādātos vairāk ZAR, varbūt desmit, jo tie būtu lētāki.
Gluži pretēji, valūtas devalvācija nozīmē, ka vājākā valūta iegādāsies mazāk no dārgākām valūtām. Ja cilvēks ar septiņiem Dienvidāfrikas randiem pēc valūtas devalvācijas vēlētos tos samainīt pret ASV dolāriem, viņa nesaņemtu pat pilnu dolāru. Viņas septiņi ZAR būtu vienādi tikai ar dažiem centiem, konvertējot to Amerikas valūtā.
Jānošķir devalvācija un amortizācija. Kad valūta samazinās, tā arī zaudē vērtību. Tomēr atšķirība ir tāda, ka devalvācija ir oficiāls lēmums. Tas nozīmē, ka nolaišana ir tīša. Ar nolietojumu tā var nebūt.
Viens no valūtas devalvācijas motīviem ir ārvalstu valūtas rezervju trūkums. Valsts parasti pērk savu valūtas pārpalikumu ar spēcīgākām ārvalstu valūtām. Ja šo spēcīgāko valūtu trūkst vai valsts nevēlas tērēt savas ārējās rezerves, rodas dilemma. Valūtas devalvāciju var uzskatīt par risinājumu, jo tā ļaus valstij izmantot mazāk ārvalstu valūtas, lai atgūtu vairāk savas valūtas.
Valūtas devalvācijai ir vairākas sekas. Viens, kas bieži tiek nopietni apsvērts, ir ietekme uz tirdzniecību. Kad valsts valūta tiek devalvēta, tās preces kļūst lētākas valstīm ar spēcīgākām valūtām. Tas var būt pozitīvs efekts, ja mērķis ir gūt ieņēmumus.
Valūtas devalvācija var arī negatīvi ietekmēt tirdzniecību. Valūtas pavājināšanās nozīmē, ka produkti valstīs ar spēcīgākām valūtām kļūst dārgāki. Ja valsts ar vājo valūtu neierobežos importu, tas nozīmē, ka tai būs nepieciešams vairāk naudas, lai samaksātu par tādu pašu ārvalstu preču daudzumu.