Resursu robežizmaksas ir izmaksas, kas uzņēmumam rastos, iegādājoties vienu preces ražošanai izmantoto resursu vienību. Vairumā gadījumu šie papildu resursi tiek uzskatīti par darbaspēka avotiem, un radušās izmaksas ir darbiniekiem izmaksātās algas. Uzņēmumi cenšas to iestatīt tā, lai to resursu robežizmaksas jeb MRC būtu tieši vienādas vai mazākas par summu, kas nepieciešama, lai saražotu vēl vienu produkta vienību, arī kā fizisko robežproduktu jeb MPP. Tas notiek tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka tirgus ir pilnīgi konkurētspējīgs.
Lai gūtu peļņu, uzņēmumiem ir jāsabalansē izmaksas, kas rodas, ražojot savus produktus, ar ieņēmumiem, ko tie gūst no šiem produktiem. Ja tas netiek darīts, tas ir uzņēmējdarbības neefektivitātes piemērs, kas var sabojāt visas izredzes gūt panākumus. Šī iemesla dēļ uzņēmumiem ir jāapzinās, kas nepieciešams, lai nodrošinātu darbaspēku, kas ir viņu galvenais resurss, jo īpaši attiecībā uz to, kā šī darbaspēka izmaksas salīdzina ar gūtajiem ieņēmumiem. Tā kā tas tā ir, vadībai ir jāapzinās resursu robežizmaksas, kas tai rodas.
Vienkārši sakot, resursu robežizmaksas ir izmaksu summa, kas rodas, lai nodrošinātu vienu resursa vienību. Piemēram, ja uzņēmumam maksā 500 ASV dolāru (USD), lai algotu darbinieku uz vienu darba stundu, šie 500 USD ir MRC. Uzņēmumam pēc tam būtu jāpārliecinās, vai darbinieks ir saražojis produktu vismaz USD 500 USD vērtībā, lai kompensētu savu darbu.
Protams, reti kad uzņēmums var vienkārši nolīgt katru strādnieku par tādu pašu summu. Šī iemesla dēļ, nosakot resursu robežizmaksas, ir jāņem vērā visas dažādās darbiniekiem maksātās algas. To visu apkopojot un salīdzinot ar kopējo robežproduktu, kas rodas no šī darba, tiks iegūts priekšstats par uzņēmuma finansiālo stāvokli.
Ekonomistiem patīk pētīt dažādu uzņēmumu resursu robežizmaksas, lai noskaidrotu, kā tirgus faktori ietekmē šīs izmaksas. Daudzi tirgi ir mazāk konkurētspējīgi, ņemot vērā, ka tajos dominē viens vai daži lieli uzņēmumi. Šajos tirgos MRC slīpums, attēlots grafikā, strauji palielināsies uz augšu vai uz leju atkarībā no pieprasījuma pēc produkta. Tas parāda, kā šie uzņēmumi var pieņemt darbā mazāk darbinieku par zemāku atalgojumu nekā tie uzņēmumi, kas darbojas perfektas konkurences tirgū.