Kāda ir saikne starp IKP un dzīves līmeni?

Saikne starp iekšzemes kopproduktu (IKP) un dzīves līmeni slēpjas apstāklī, ka IKP kalpo kā ekonomisks instruments dzīves līmeņa mērīšanai valstī. Dzīves līmenis var būt augsts vai zems atkarībā no IKP izlaides vai reģiona konfigurācijas. Ir vairāki faktori, kas var veicināt IKP un dzīves līmeņa pieaugumu vai samazināšanos.

Viens no faktoriem, kas var ietekmēt IKP un dzīves līmeni, ir inflācijas ietekme, kad ekonomikā ir naudas pārpalikums. Tas noved pie situācijas, kad nauda zaudēs savu vērtību tādā mērā, ka tā vairs nenopirks tik daudz, kā iepriekš. Piemēram, ja četru cilvēku ģimene pagātnē varēja nopirkt pietiekami daudz ikmēneša pārtikas preču par USD 1,000, inflācijas ietekme liktu šai naudas summai iegādāties mazāk pārtikas preču nekā iepriekš. Ja tas notiek, ģimenei var nākties palielināt ikmēneša izdevumus par pārtikas precēm, lai saglabātu savu iepriekšējo dzīves līmeni, vai arī viņiem var nākties samazināt dažus pārtikas preču sarakstā iekļautos produktus.

Vēl viens veids, kā IKP un dzīves līmenis ir saistīti, ir redzams situācijā, kad pārmērīgs pieprasījums pēc produktiem rada trūkumu. Tāpat kā tas negatīvi ietekmēs IKP, tas negatīvi ietekmēs arī iedzīvotāju dzīves līmeni. Ja rodas šāda veida situācija, IKP līmenis var pieaugt līdz neilgtspējīgam līmenim, kas bieži vien liecina, ka, ja nekas netiks darīts, lai samazinātu lielos izdevumus, tam sekos depresija.

Šādos gadījumos valdība var censties samazināt pārmērīgo pieprasījumu pēc pakalpojumiem un gala precēm, ieviešot aizliedzošas procentu likmes. Procentu likmju paaugstināšana parasti samazina pieprasījumu pēc galaproduktiem, izraisot patērētāju reakciju, aizņemoties mazāk naudas no bankām un citām kredītiestādēm. Tas var ietekmēt dzīves līmeni noteiktām patērētāju bāzes daļām, kuras lielāko daļu pirkumu ir atkarīgi no kredīta un aizdevumiem.

IKP un dzīves līmenis ir saistīti arī tādā ziņā, ka, ja IKP līmeņa kāpums netiek uzraudzīts, tas var novest pie recesijas perioda. Ekonomikas ciklos recesijas parasti seko ekonomikas uzplaukumam. Kad ir lejupslīde, krītas gan IKP, gan dzīves līmenis.