Bronhiālā pneimonija ir medicīnisks stāvoklis, kas ietekmē plaušas un ko parasti izraisa vīrusu vai baktēriju infekcija. Daži no visbiežāk sastopamajiem stāvokļa simptomiem ir klepus, drudzis un apgrūtināta elpošana. Kuņģa-zarnu trakta traucējumi, galvassāpes un nogurums var būt arī tiem, kam ir bronhiālā pneimonija. Ārstēšana ir atkarīga no pamatcēloņa, kā arī no specifiskajiem simptomiem, lai gan parasti ir nepieciešami recepšu medikamenti.
Klepus veids, kas parasti ir saistīts ar šāda veida pneimoniju, ir aprakstīts kā sauss un neproduktīvs. Lai gan klepus var būt noturīgs un pat sāpīgs, parasti no plaušām neizdalās gļotas. Retos gadījumos, kad klepus kļūst produktīvs, bieži asinis sajaucas ar gļotām plaušu iekaisuma un kairinājuma dēļ.
Drudzis bieži ir viens no bronhiālās pneimonijas simptomiem. Drudzis parasti ir viegls, un to var pavadīt drebuļi vai svīšana. Ja parādās paaugstināts drudzis, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu, lai veiktu turpmāku medicīnisko pārbaudi. Šāda veida drudzis var liecināt par smagu infekciju, kam var būt nepieciešama intensīva ārstēšana slimnīcas apstākļos.
Sāpes vai diskomforts krūtīs ir bieži ziņots par bronhiālās pneimonijas simptomu. Daudzi pacienti šo sajūtu raksturo kā sasprindzinājumu vai smaguma sajūtu krūtīs. Dažos gadījumos pacientam ieelpojot, var būt asas, šaujošas sāpes. Šos simptomus bieži pavada dažādas pakāpes apgrūtināta elpošana. Ātra elpošana un elpas trūkums ir izplatīta parādība, taču jebkuram lielam elpošanas traucējumiem ir nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi dažkārt attīstās kā pneimonijas simptomi. Tas var ietvert sliktu dūšu, vemšanu un apetītes zudumu. Galvassāpes ir arī izplatītas, un tās var izraisīt intensīvas klepus slodzes, kas rodas. Nogurums var būt ārkārtējs, pat ja nav fiziskas aktivitātes. Šis nogurums dienas laikā pasliktinās un var kļūt tik smags, ka pacientam ir problēmas ar funkcionēšanu pat pamata līmenī.
Par visiem iespējamiem bronhiālās pneimonijas simptomiem jāziņo ārstam, jo šis stāvoklis var kļūt dzīvībai bīstams, ja to ilgstoši neārstē. Lai ārstētu šo stāvokli, bieži tiek izmantoti recepšu medikamenti un atpūta, lai gan smagākos gadījumos, kad nepieciešams elpošanas atbalsts, var būt nepieciešama hospitalizācija. Jebkuri jautājumi vai bažas par konkrētiem simptomiem vai individuālām ārstēšanas metodēm ir jāapspriež ar ārstu vai citu medicīnas speciālistu.