Ģeneralizēta trauksme (GAD) ir psiholoģisks stāvoklis, kas pieder pie trauksmes traucējumu saimes, psiholoģiskiem traucējumiem, kam raksturīga trauksme kā galvenā iezīme. Cilvēkiem var attīstīties ģeneralizēta trauksme jebkurā vecumā, un sievietēm šis stāvoklis ir aptuveni divas reizes biežāks nekā vīriešiem. Ir vairākas ārstēšanas metodes, ko var izmantot, lai novērstu šo stāvokli, atkarībā no pacienta specifikas, un nav iemesla ciest no GAD bez ārstēšanas.
Cilvēki ar ģeneralizētu trauksmi pastāvīgi izjūt trauksmi un trauksmi, kas ne vienmēr ir vērstas uz kādu konkrētu lietu. Viņiem var šķist, ka viņiem pastāvīgi jābūt gataviem katastrofai vai katastrofai, uzsverot visu, sākot no naudas un beidzot ar sociālām situācijām. Dažiem cilvēkiem rodas panikas lēkmes un citas smaga stresa pazīmes, un tās savukārt var izraisīt trauksmi, jo pacients var justies neērti sabiedrībā, jo viņš vai viņa uztraucas par panikas lēkmes attīstību.
Papildus trauksmei pacientam var rasties arī nogurums, bezmiegs, nemiers, nepacietība, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, pārmērīga svīšana un aizkaitināmība. Dažiem pacientiem trauksmes līmenis var būt salīdzinoši zems, bet citiem ģeneralizēta trauksme izraisa traucējošu trauksmes līmeni, apgrūtinot pacientam normālu, aktīvu dzīvi. Ja tas turpinās vairāk nekā sešus mēnešus, pacientam nepieciešama ārstēšana. Diagnozi var noteikt psihiatrs, kas pacientam var piedāvāt dažas ārstēšanas iespējas.
Vairāki medikamentu veidi var palīdzēt ar ģeneralizētu trauksmi, tostarp prettrauksmes zāles, ko var izmantot, lai pārvaldītu trauksmi un saistītos simptomus, kā arī antidepresanti, kas var palīdzēt pacientam sasniegt līdzsvarotāku garīgo stāvokli. Tiek uzskatīts, ka GAD rodas smadzenēs, kas izpaužas kā problēmas ar neirotransmiteriem un ķīmisko vielu līdzsvaru smadzenēs, un medikamentu lietošana var palīdzēt atjaunot normālāku šo ķīmisko vielu līmeni, lai pacients justos ērtāk.
Psihoterapija var palīdzēt arī ģeneralizētas trauksmes gadījumā. Sesijas ar terapeitu var palīdzēt pacientam atrast trauksmes galveno cēloni un risināt konkrētas situācijas un problēmas, piemēram, vēlmi iziet ārā un socializēties ar draugiem. Psihoterapija var tikt izmantota kā alternatīva vai papildinājums medikamentiem atkarībā no pacienta un pacienta psihiatra ārstēšanas pieejas.