Arboskulptūra ir bagāta un gadsimtiem sena mākslas forma, kurā koki tiek lēnām saliekti un potēti skaistās un funkcionālās formās, piemēram, pinumos, tiltos, krēslos, šūpuļtīklos, pat pilnās mājās. Arboskulptūra ir paredzēta, lai demonstrētu harmonijas pakāpi ar dabu, rūpīgi veidojot to augšanas laikā, nevis sasmalcinot un novēršot jebkādu tās sākotnējās formas šķietamību. Arboskulptūras attēli parādās mākslas darbos jau no 1516. gada.
Ikviens var būt arboskulptors — nepieciešami tikai daži vienkārši dārza instrumenti — potēšanas nazis, atzarošanas lentes, stiepes lente, lāpsta un jauns un lokans koks, ar ko strādāt. Papeles, ābeles, bērzs, vītoli, ķirši, osis un sarkanalkšņi ir piemēroti arboskulptūras veidošanai. Iesācējiem arboskulptoriem labi projekti ir vienkāršas arkas, pinumi, instrumentu turētāji un žogi. Progresīvākajiem viss ir iespējams! Lapenes, laivas, kāpnes, klases, lielas arkas, vārti, jebkas. Kokus pat var pierunāt vitrāžas turēšanai.
Aksels Erlandsons ir slavenākais cilvēks, kas praktizē arboskulptūras mākslu. Viņš bija zviedru imigrantu dēls, agrāk Kalifornijas centrālajā daļā un vēlāk pārcēlās uz apgabalu starp Sanhosē un Santakrusu. Viņš tur pavadīja daudzus gadus, veidojot fantastiskas abstraktas un funkcionālas formas no augošiem kokiem, un 1947. gada pavasarī atklāja “koku cirku”, kas piesaistīja tūristus visā pasaulē. Erlandsons pavadīja 40 gadus, veidojot arboskulptūru, un nomira 1964. gadā. Viņa cirks ar koku pastāv vēl šodien.
20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Vācijas attēlo veselus šķūņus, kas izgatavoti no rūpīgi koptiem kokiem. Pavisam nesen Mitchell Joachim, MIT Media Lab’s Smart Cities Group loceklis, kopā ar arhitektu Havjeru Arbonu un ekoloģisko inženieri Laru Grēdenu ir atdzīvinājis “dzīvojamās mājas” arboskulptūras ideju, izveidojot CG maketus un izstrādājot detaļas, kā māja, kas izgatavota tikai no kokiem, var izturēt pret elementiem un palikt neskarta simtiem gadu ar nelielu apkopi. Šādai mājai būtu ne tikai nulles ekoloģiskās pēdas nospiedums, bet arī tiešām būtu pozitīva ietekme, izvadot no gaisa lieko oglekļa dioksīdu un ražojot svaigu skābekli. Arboskulptūra, ja tā gūst panākumus, ļoti labi varētu būt svarīga zaļākas nākotnes sastāvdaļa.