Valodas apstrādes traucējumi ir neiroloģiska problēma, kas ietekmē to, kā klausītājs interpretē dzirdes informāciju. To sauc arī par dzirdes apstrādes traucējumiem, vārdu kurlumu un centrālo dzirdes disfunkciju, šis traucējums traucē bērna spēju sekot norādījumiem, atcerēties informāciju un pievērst uzmanību. Audiologi, skolotāji, vecāki un runas valodas patologi risina problēmu, palīdzot bērnam izstrādāt veiksmīgas kompensācijas stratēģijas un ieviešot izmaiņas bērna vidē.
Dzirdes apstrādes traucējumi tiek iedalīti kategorijās atkarībā no jomas, kurā bērnam ir grūtības. Piemēram, dažiem bērniem ir īslaicīgas atmiņas problēmas, kas ietekmē viņu spēju atcerēties jaunāko verbālo informāciju. Bērns ar īslaicīgas atmiņas traucējumiem bieži var lūgt vecāku vai skolotāju atkārtot mutisku informāciju.
Citi bērni nespēj saglabāt dzirdes informāciju ilgu laiku. Šie bērni, iespējams, nespēs ievērot vairāku darbību norādījumus. Viņi bieži aizmirst iepriekšējās stundās apgūto materiālu, īpaši, ja skolotājs informāciju sniedza mutiski, nevis rakstiski.
Bērns, kuram ir valodas apstrādes traucējumi, kas saistīti ar dzirdes figūras un zemes diskrimināciju, nespēj filtrēt svarīgu informāciju no fona trokšņa. Šis bērns var šķist, ka viņš vai viņa nepievērš uzmanību, it īpaši, ja apkārtne ir trokšņaina. Ja viņa vai viņas grūtības ir saistītas ar dzirdes secību, šis bērns, iespējams, nespēs atcerēties izrunāto vārdu secību.
Dzirdes diskriminācija, kas ir spēja atšķirt līdzīgas skaņas, ir kritiska lasīšanas prasme. Bērnam, kuram šajā jomā ir valodas apstrādes traucējumi, var būt grūtības atšķirt vārdus, ja tie izklausās līdzīgi, piemēram, “pele” un “mute”. Viņam vai viņai var būt arī problēmas atšķirt līdzīgas burtu skaņas, un viņš var nespēt veiksmīgi sajaukt skaņas kopā, veidojot vārdus.
Bērns ar valodas apstrādes traucējumiem var rīkoties tā, it kā viņš nedzirdētu, pat ja viņam ir normāla dzirde. Šim bērnam var būt grūtības ar rakstiskās valodas prasmēm, kā arī mutvārdu valodu. Viņa vai viņas pareizrakstība var būt slikta, un viņam vai viņai var rasties problēmas ar vārdu krājumu, lasīšanas izpratni vai teksta problēmām. Bērns var arī demonstrēt vāju akadēmisko izaugsmi, saņemt zemas vai nesekmīgas atzīmes vai uzvesties klasē.
Audiologs diagnosticē valodas apstrādes traucējumus, veicot virkni dzirdes testu. Kad diagnoze ir noteikta, vecāki, skolotāji un runas valodas patologs strādā kopā, lai nodrošinātu terapiju. Skolotājs var nodrošināt rakstiskus materiālus vai attēlus, kas pievienoti, piemēram, mutiskiem norādījumiem, savukārt vecāki var nodrošināt, ka bērnam ir klusa vieta, kur mācīties. Arī runas valodas patologs izstrādās individuālu plānu, kā palīdzēt bērnam.