Lentenis var izaugt par 8.5 collas (22 cm) dienā, tiklīdz tas nonāk saimnieka tievajās zarnās. Garākais jebkad reģistrētais lentenis bija 82 pēdas (25 m) garš. Šo parazītu garums parasti ir atkarīgs no konkrētā veida, kā arī no tā, cik ilgi tas ir atradies savā saimniekorganismā. Lentenis cilvēka vai dzīvnieka ķermenī iekļūst, kad parazīts ir kāpuru formā, un tā mazais izmērs var padarīt to nenosakāmu. Parazīts var dzīvot saimniekorganismā pat 25 gadus un var neizraisīt nekādus simptomus.
Vairāk par lenteņiem:
Vislielākais risks inficēties ar lenteņiem ir vasaras beigās un rudens mēnešos, kad visbiežāk tiek ražotas lenteņu oliņas.
Ebreju kulinārijas želejzivis, saldūdens zivju un matzo miltu kombinācija, ir viens no visizplatītākajiem lenteņu barības avotiem, jo tiek apstrādātas jēlas zivis, kurās var būt lenteņu kāpuri.
Neirocisticerkoze ir reta slimība, kurā lentenis iekļūst smadzenēs, nevis zarnās, un tiek lēsts, ka tā katru gadu rodas aptuveni 1,500 cilvēkiem.