Smaganu hiperplāzija ir smaganu paplašināšanās, kas ir mīksto audu veids mutē, ko citādi sauc par smaganām. Šo stāvokli var izraisīt vairāki faktori, sākot no grūtniecības līdz sistēmiskām slimībām. Ārstēšanai ir svarīgi noteikt šī stāvokļa cēloni, jo ārstēšanas pieejas var ievērojami atšķirties. Daudzi cilvēki meklē smaganu hiperplāzijas ārstēšanu, jo tā var apgrūtināt ēšanu un var būt estētiski nepatīkama. Smaganu palielināšanās var parādīties arī dažiem mājdzīvniekiem, īpaši suņiem, un tādā gadījumā tam nepieciešama veterinārārsta uzmanība.
Pacientiem ar šo stāvokli smaganas uzbriest un palielinās. Smagos gadījumos smaganas var sākt nosegt zobus. Dažiem pacientiem var rasties arī smaganu asiņošana un jutīgums paplašināšanās rezultātā, īpaši, ja tas ir saistīts ar gingivītu. Zobārsts var izmeklēt pacientu un apstiprināt smaganu hiperplāziju, taču var būt nepieciešams konsultēties ar citu medicīnas speciālistu, lai noskaidrotu stāvokļa cēloni un izstrādātu efektīvu ārstēšanas plānu.
Šo stāvokli var saistīt ar iekaisuma procesiem, pamatslimībām un dabiskām izmaiņām organismā, kas pavada pubertāti un grūtniecību. Dažiem cilvēkiem attīstās smaganu hiperplāzija, reaģējot uz noteiktu zāļu veidu lietošanu, un stāvoklis var būt arī ļaundabīgas augšanas rezultāts. Lai noteiktu cēloni, pacientam var veikt dažādas medicīniskās pārbaudes, lai pārbaudītu iespējamos pamatcēloņus.
Dažos gadījumos smaganu hiperplāziju var ārstēt, mainot medikamentus vai mainot pacienta diētu. Citos gadījumos var būt nepieciešama operācija, lai novērstu smaganu aizaugumu, kas var ietvert rekonstruktīvu ķirurģiju, lai labotu atlikušās smaganas. Gingivektomija, kurā smaganas tiek apgrieztas, lai novērstu šo stāvokli, var ietvert audu paraugu nosūtīšanu uz patoloģijas laboratoriju, lai uzzinātu vairāk par cēloni.
Rūpes par smaganu slimībām un citām mutes dobuma problēmām ir ļoti svarīgas. Šie apstākļi var radīt diskomfortu, taču tie var arī veicināt sistēmiskas veselības problēmas. Piemēram, infekcijas mutē var iekļūt asinsritē, izraisot septicēmiju. Ja tiek konstatētas novirzes gar smaganu līniju, zobārsts var ieteikt veikt papildu apmeklējumus, lai uzraudzītu smaganu augšanu vai saraušanos, kā arī veikt testus, lai noteiktu cēloni. Ja smaganu hiperplāzija tiek pamanīta agri, to var novērst ar mazāk invazīvām metodēm nekā gadījumos, kad stāvoklim ir ļauts saglabāties.