Ir svarīgi saprast, kā tiek definēti impulsu kontroles traucējumu veidi. Psihiatriskajā un garīgās veselības medicīnā Garīgo traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (DSM) nosaka, kuri apstākļi ir saistīti ar sliktu impulsu kontroli. Šīs definīcijas var izlaist dažas slimības, kas definētas citur tekstā vai kurām var būt tikai impulsu kontroles problēmas. Galvenie impulsu kontroles traucējumu veidi, kā definēts DSM, ir piromānija, kleptomānija, intermitējoši sprādzienbīstami traucējumi, trichotillomania, patoloģiska azartspēļu spēlēšana un visaptverošais galīgais veids, kas nosaukts par “citādi nav norādīts”.
Jebkuru impulsu traucējumu var definēt kā nespēju kontrolēt noteikta veida uzvedību, pat ja šī uzvedība sāpina personu vai kaitē citiem. Trichotillomania ir tādas uzvedības piemērs, kas visvairāk kaitē indivīdam. Šādā stāvoklī cilvēki paši izrauj matus, bieži atstājot plikus plankumus vai skropstu un uzacu trūkumu. Vēlme to darīt ir svarīgāka par to, ka šāda uzvedība bieži izraisa personisku apmulsumu un var papildus izraisīt pastāvīgu matu izkrišanu vai ādas bojājumus. Laika gaitā cilvēkiem ar šo traucējumu var palīdzēt īpašas konsultācijas, lai gan pieaugušajiem slimība kļūst daudz grūtāk ārstējama.
Vēl viens no šiem traucējumiem ir kleptomānija, kas ir vēlme nozagt lietas no veikaliem vai citām vietām. Kompulsīva zādzība noteikti apdraud personas reputāciju un var beigties ar cietumsodu. Piromānijai ir arī divējāds kaitējuma potenciāls, jo cilvēki, kuri izjūt pastāvīgu piespiešanos aizdedzināt, var savainot vai nogalināt sevi un citus. Patoloģiska azartspēļu spēlēšana var kaitēt spēlētājam un visiem ģimenes locekļiem, no kuriem viņš var atņemt naudu ar vai bez atļaujas. Daži azartspēļu spēlētāji ir zaudējuši savas ģimenes mūža uzkrājumus un samazinājuši savas finanses.
Intermitējoši sprādzienbīstami traucējumi, dažreiz saukti arī par dusmu traucējumiem, ir stāvoklis, kad cilvēkiem ir ārkārtēja un pārmērīgi dusmīga un vardarbīga reakcija uz situācijām. Tas var izraisīt fizisku kaitējumu citiem, īpašuma iznīcināšanu vai mēģinājumu kaut ko vai kādu nodarīt pāri. To parasti diagnosticē, ja nav citu apstākļu, piemēram, depresijas vai vielu lietošanas, un tas var rasties pusaudžiem un pieaugušajiem, un dažreiz arī bērniem.
Kategorijā, kas nav norādīta citādi, daži impulsu kontroles traucējumi ietver seksuālu atkarību, kompulsīvu iepirkšanos vai atkārtotu sevis sakropļošanu (griešanu vai citus ievainojumus). Daudzi cilvēki domā, kur DSM ir definētas citas atkarību izraisošas uzvedības, piemēram, daži obsesīvi-kompulsīvi traucējumi, alkohola un narkotiku atkarība vai tendence uz pedofīliju. Šie traucējumi ietver problēmas ar impulsu kontroli, taču tie tiek definēti dažādos DSM virsrakstos.
Ir daudzi psihiski stāvokļi, kas var radīt sliktu impulsu kontroli, piemēram, bipolāri traucējumi vai robežas personības traucējumi. Tās ir definētas kā atsevišķas slimības, kurām ir impulsu kontroles komponenti. Atsevišķas DSM sadaļas, kas var mazāk tiešā veidā aplūkot impulsu kontroli, ietver tās jomas, kas aptver vielu lietošanu un ēšanas traucējumus, kā arī tādus apstākļus kā trauksme, garastāvokļa traucējumi vai parafīlijas, piemēram, pedofilija.