Stoma ir ķermeņa atvere, kas savieno ķermeņa iekšpusi ar ārpasauli. Stomas var būt gan dabiskas, gan mākslīgi izveidotas, un tām organismā ir dažādas lomas. Termins “stoma” bioloģijā attiecas arī uz atverēm; augi, piemēram, uzņem barības vielas caur stomatiem savās lapās un kātos.
Mute ir labi zināms dabiski veidotas stomas piemērs, tāpat kā ausis, nāsis un tūpļa. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams izveidot mākslīgo stomu, tādā gadījumā medicīniskās procedūras aprakstam tiek pievienots piedēklis “-ostoma”, kas norāda uz stomas izveidošanu. Kolostomija, iespējams, ir visizplatītākā ķirurģija, kurā nepieciešama stomas izveidošana, un tā ietver resnās zarnas daļas apiešanu un jaunas mākslīgās atveres izveidi, lai tiktu galā ar ķermeņa atkritumiem.
Ostomijas porti, kā norāda nosaukums, ir arī stomas forma. Portus var ievietot pacientiem, kuriem nepieciešama regulāra piekļuve noteiktai ķermeņa zonai; portā var ievietot, piemēram, barošanas cauruli vai atvērt piekļuvi vēnai medikamentiem. Šīs daļēji pastāvīgās medicīniskās ierīces ir mazāk pakļautas infekcijām nekā pagaidu līdzekļi, un tās var būt pacientam ērtākas ilgtermiņā.
Stomas ir radītas tūkstošiem gadu, un tās var būt vienas no vecākajām ķirurģiskajām ārstēšanas metodēm. Trepanācija, galvaskausa urbšanas prakse, lai mazinātu spiedienu, ir stomas veids, un arheoloģiskie pierādījumi atklāj, ka cilvēki ir trepanējuši viens otru ļoti ilgu laiku. Agrīnas trepanācijas operācijas, iespējams, tika veiktas ar mistisku nolūku, nevis medicīnisku; daudzi trepanēti galvaskausi nepārprotami bija šamaņu un citu reliģisku personību galvaskausi.
Tā kā stomas savieno ķermeņa iekšpusi ar ārpasauli, tās rada zināmu risku ķermenim, kā arī palīdz tam ēst, dzirdēt, smaržot un evakuēt atkritumus. Katra atvere ir iespēja iekļūt kaitīgiem organismiem, un dažas stomas ir izklātas ar smalkām gļotādas membrānām, kas tos pakļauj vēl lielākam infekcijas riskam. Gan dabiskās, gan mākslīgās stomas var inficēties, ja tās netiek pienācīgi koptas; bērni parasti agrā vecumā apgūst higiēnu, lai rūpētos par piedzimušo stomu, savukārt cilvēkiem, kuriem stoma tiek iegūta operācijas rezultātā, parasti tiek sniegti detalizēti norādījumi par pēcaprūpi.