Libertārisms ir sarežģīta politiskā filozofija, kas atbalsta individuālās brīvības palielināšanu un varas koncentrācijas samazināšanu. Libertārisma piekritēji, kurus sauc par liberāļiem, vēlas, lai cilvēkiem būtu atļauts darīt visu, ko viņi vēlas, ja vien tas neaizskar kāda cita tiesības vai īpašumu. Libertārisma aizstāvji vēlas izmest milzīgo noteikumu, noteikumu, likumu un aizliegumu kopumu, kas ir kopīgs lielākajai daļai pasaules valdību. Savā galējā formā libertārisms ir anarhisms — visu noteikumu trūkums —, taču praksē lielākā daļa libertāriešu atbalsta valdību kā nepieciešamu ļaunumu. Valdība valsts aizsardzības nolūkos ir tipisks piemērs.
Valdības iejaukšanās trūkums
Libertārieši vizualizē libertāru sabiedrību kā grupu un indivīdu tīklu, kas definē un ievieš savus kolektīvos likumus un normas bez valsts pārvaldes iestādes iejaukšanās. Libertārā sabiedrībā gandrīz viss būtu pilnībā privatizēts — tiesībaizsardzība, visu veidu izpēte, komunālie pakalpojumi, ceļu uzturēšana un tā tālāk. Ideja ir tāda, ka, ja cilvēki kaut ko vēlas, viņi par to maksās, un piedāvājums radīsies, lai apmierinātu pieprasījumu. Tas ir brīvā tirgus jēdziens, kas arī ir libertārisma galvenais elements.
Kārtības uzturēšana
Populārāku politisko partiju locekļi baidās, ka libertāra sabiedrība varētu pārvērsties haosā. Libertārieši apgalvo, ka, gluži pretēji, tirgus radītu kārtību, novēršot nevajadzīgās lielās valdības pārmērības un izšķērdēšanu un padarot sabiedrību efektīvāku un iedarbīgāku. Libertārisma atbalstītāji iebilst pret jebkāda veida valdības izdales materiāliem vai sabiedrības drošības tīkliem, tāpēc valsts finansētas programmas, kas sniedz tādus pakalpojumus kā finansiāls atbalsts, veselības apdrošināšana un tamlīdzīgi, tiktu likvidētas un, iespējams, aizstātas ar privātām programmām, ja pēc tām būtu pietiekams pieprasījums. . Libertārieši zināmā mērā uzskata, ka sabiedrība, kuras pamatā ir “vislabākā izdzīvošana”, būtu labāka vieta, kur dzīvot.
Mūsdienu libertārisms
Vēsturiski libertārisms ir bijis slikti finansēts un slikti organizēts. Laika gaitā tas ir nedaudz mainījies, jo libertāriešu klātbūtne ir bijusi spēcīga tehnopratīgās, uzņēmēju aprindās, kuras ir piedzīvojušas lielus panākumus. Libertārieši uzskata sevi par tālredzīgiem un pret visu veidu robežām vai piespiešanu. Viņi arī varētu uzskatīt, ka tradicionālāku politisko partiju aizstāvji ir lielas valdības instrumenti.